Veidos augstākās izglītības iestāžu absolventu algu datu bāzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai saprastu, kuru studiju programmu absolventiem ir vislabākās perspektīvas darba tirgū, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veidos Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu algu datu bāzi. Tajā būs redzama gan atsevišķu programmu beidzēju vidējā alga, gan nodarbinātības joma. Pagaidām gan vēl nav zināms, vai datu bāzi varēs redzēt arī topošie studenti.

Iespējams, pēc dažiem gadiem topošie studenti studiju virzienu un skolu varēs izvēlēties ne tikai pēc reklāmu krāšņuma un budžeta vietu skaita, bet arī pēc absolventu vidējās algas. Pašlaik IZM pilnveido Valsts izglītības informācijas sistēmu - tajā paredzēta vieta arī absolventu darba gaitu izsekošanai.

Viens no galvenajiem datu bāzes stūrakmeņiem būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tie ietvers arī profesionālo vidusskolu beidzējus. Kas tajos būs redzams, stāsta IZM pārstāve Laura Treimane: "Pagaidām ar Valsts ieņēmumu dienestu esam runājuši, pirmkārt, par nodarbinātības jomu. Esam runājuši arī par amata pakāpi, amata līmeni, ko konkrētais absolvents ieņem šajā darba vietā. Un arī vidējais ienākumu līmenis, kas ir parādījies saskaņā ar nodokļos veiktajiem maksājumiem."

Pašlaik vēl ir daudz neskaidrību par absolventu algu datu bāzi. Skaidri zināms vien tas, ka tāda būs, jo nauda jau esot paredzēta Eiropas struktūrfondos. Kā stāsta IZM vecākais eksperts informācijas jomā Rūdolfs Kalvāns, vēl ir vajadzīgi vairāki priekšdarbi datu bāzes izveidei. Galvenais no tiem ir līdz vasaras vidum ieviest studējošo reģistru.

"Tas būs starts, tā būs pamatplatforma, lai attīstītu izglītībā absolventu monitoringu nākotnē, jo, ja nav studentu reģistra, tad nekāds monitorings nevar būt. Mēs ejam pa kārtai," norāda Rūdolfs Kalvāns.

Celmlauzis absolventu algu izsekošanā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tai jau kopš 2011.gada ir pašai savs līgums ar VID. Pagājušajā gadā tādu pašu līgumu noslēdza arī Latvijas Universitāte (LU). Abas universitātes gan atsakās atklāt vidējās algas, jo dati neesot apstrādāti publicēšanai. RTU vien atklāja, ka absolventi pelnot vairāk par vidējo algas līmeni Latvijā. Tāpat abās universitātēs maģistra programmu absolventi pelna vairāk par bakalauriem.

Tikmēr Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāve Dana Kumpiņa stāsta, ka augstskola aptaujā absolventus dažus mēnešus pēc izlaiduma. Atšķirībā no universitātēm, Rīgas Ekonomikas augstskola ar informāciju par algām neskopojas.

"Pēdējais pētījums tika veikts 2013.gadā. Tad dati bija tādi, ka trīs četrus mēnešus pēc studiju beigšanas vairāk nekā puse, tas ir 52% Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventu, pelnīja 800 līdz 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Otra lielākā grupa bija 27%, kas pelnīja 500 līdz 800 eiro pirms nodokļu nomaksas," stāsta Dana Kumpiņa.

Algu datu bāze gan galvenokārt nebūs domāta studēt gribētājiem, bet gan politikas veidotājiem. Viens no dzinējspēkiem datu bāzes ieviešanā ir Valsts izglītības attīstības aģentūra. Kā stāsta aģentūras direktore Dita Traidās, šāda datu bāze ļaus novērtēt studiju programmu kvalitāti.

"Tas sniegtu diezgan skaidru priekšstatu par to, vai izglītības piedāvājumā ir jāpārskata kvalitāte. Gan profesionālās izglītības nozarē, gan augstākās izglītības nozarē šis būtu tāds - pēc visām reformām un pēc visiem uzlabojumiem, kas sistēmā tiek veikti, - šis būtu veids, kā novērtēt, kā tas īstenībā reflektējas darba karjeras meklējumos jauniešiem," norāda Dita Traidās.

Viņa gan vēl nespēj pateikt, vai vidējās algas būs redzamas arī sabiedrībai: "Es nedomāju, ka tā būtu laba doma - šo datu failu padarīt publisku, jo, pirmām kārtām, tas satur personu kodus, līdz ar to nepārveidotā veidā tas nav iespējams. Bet par to, kā to padarīt lietojamu sabiedrībai, nevis tikai tiem, kuriem ir jāanalizē un jāveido politika, par to mēs domāsim. Mēs tiešām neesam tik tālu vēl tikuši."

Pašiem studentiem ir atšķirīgas domas par absolventu algu datu bāzes vajadzību studiju izvēlē. No vienas puses, tie dotu priekšstatu par karjeras perspektīvām, taču no otras puses, algai nevajadzētu būt galvenajam mērķim iestājoties augstskolā.

RTU pirmā kursa maģistra students Jānis saka: "Es tādus datus gribētu redzēt. Tas noteikti ietekmētu manu izvēli. Es domāju, ka tā ir laba iniciatīva, lai varētu izvēlēties, jo es pats nezināju, ko izvēlēties, kad gāju mācīties, un varbūt to drusku nožēloju. Ja es iepriekš būtu zinājis, kas tā ir pa profesiju un kādas tur ir algas, varbūt būtu izvēlējies savādāk."

"Es pat nezinu. Noteikti būtu lielai daļai interese, būtu tie, kam tas nekādi neietekmētu," pauž Alise, otrā kursa bakalaura studente LU. "Tas, kas mani interesē, ir tas, ko tur māca un tas kas tur reāli notiek, nevis tas, cik pēc tam pelna absolventi. Muļķības," saka pirmā kursa bakalaura studente LU Laila.

Pagaidām ir grūti prognozēt, kad absolventu algu datu bāze varētu tikt izveidota. Visdrīzāk, tās ieviešanai būs vajadzīgs vismaz gads.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti