Ik dienu dažādi Rīgas atslēgu servisi saņem pat vairākus desmitus zvanu ar lūgumiem atlauzt vai atmūķēt dzīvokļu durvis. Iemesli, kāpēc saimnieki nevar savā īpašumā iekļūt, ir dažādi. Dažkārt tā ir neuzmanība - cilvēki durvis aizver, bet atslēgas aizmirst iekšā. Taču pārsvarā vainīgas ir vecas durvju slēdzenes, stāsta atslēdznieks Sergejs Bičeks:
„Veca slēdzene salūst, un, kad klients atnāk mājās, viņam vajag izsaukt meistaru, gaidīt stundu vai divas, tad vēl maksāt gan par atvēršanu, gan par jaunu slēdzeni. Atvērt durvis jau vien kādi 40 eiro. Daudz labāk ir ieguldīt jaunai slēdzenei. Galvenais, lai nebūtu šādi te cilindri bez aizsardzības...”
Bičeks rāda lētāko Eiropas standarta atslēgas cilindru. Tā ir visizplatītākā slēdzene, un, kā izrādās, arī visnedrošākā. Cilindri ātri lūst un ir visbiežākais iemesls, kāpēc nama īpašnieks paliek aiz durvīm. Tāpat tāda atslēga ir nedroša pret zagļu ielaušanos. Lai to uzlauztu, vajadzīgas vien pāris sekundes. Iedzīvotāji atslēdznieku brīdinājumus un ieteikumus izvēlēties papildu aizsardzību ne vienmēr uztver nopietni.
„Viņi stāsta, ka iepriekš viņiem bija tāda plakana atslēga un viss. Viņiem patīk tikai tas, kā viņa izskatās. Ka neplēš kabatu un var no divām pusēm ievietot. Ja viņu mēģina lauzt, tad salūst uz pusēm. Ja lauzīs durvis, tad kāpņutelpā paliks viens gabals un dzīvoklī paliks otrs. Bet durvis būs jau atvērtas,” skaidro Bičeks.
Tie, kas jau izvēlējušies sarežģītas slēdzenes, par garnadžu apciemojumu var uztraukties mazāk. Tā kā visiem zagļiem nav pieejami piemēroti instrumenti, daudzi no sarežģītu slēdzeņu uzlaušanas izvairīsies. Savukārt, ja īpašniekam pašam gadās ķibele ar durvju atvēršanu, atslēdznieks pat sarežģītāko slēdzeni atvērs vien pāris minūtēs.
„Instruments ir ļoti dārgs, viņu nevar tā nopirkt kaut kur. Ir slēdzenes, kuras var atmūķēt vispār bez bojājumiem. Pēc tam, ja vajag, ja ir atslēga, viņu var lietot un lietot. Bet ir slēdzenes, kurām ir aizsardzība pret atmūķēšanu. Viņas nevar atmūķēt, var tikai likvidēt. Tad nevar kā filmās, ka kaut kāda sieviete ar špiļku bankā var atvērt lielo seifu; protams, ka tas nav reāli,” stāsta durvju atvēršanas speciālists avārijas gadījumos Sergejs Palkovs.
Doties līdzi atmūķēt durvis gan speciālists korespondentei neļāva. Durvju atvēršanas process un servisa klienti esot konfidenciāla informācija. Taču Sergejs Palkovs stāsta, ka instruments sastāv no vairākām smalkām detaļām. Kad jādodas atvērt durvis, teju visas detaļas jāņem līdzi, un to kopējais svars somā sasniedz vairākus desmitus kilogramu. Taču kā atslēdznieki pārliecinās, ka cilvēks, kas vēlas iekļūt īpašumā, patiesi ir tā īpašnieks?
„Es pa telefonu varu saprast, tur likumīgi vai nē. Principā, 90-95% gadījumu tie ir mehāniski bojājumi. Cilvēkam ir atslēga, bet viņš nevar atslēgt durvis. Mēs atbraucam, redzam, ka ir īstā atslēga, viņam turklāt ir divas slēdzenes, kur vienu viņš var atslēgt, bet otru nē. Mēs redzam, ka tā ir īstā atslēga, ka tur ir mehānisks bojājums, tad, protams, mums nav nekādu jautājumu – mēs varam viņam atvērt tās durvis,” saka Palkovs.
Savukārt atslēdznieks Sergejs Bičeks ir uzmanīgāks. Viņš atzīst, ka atslēga ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir nama īpašnieks:
„Jautā, vai ir īpašnieks vai īrnieks. Ja īrnieks, tad jau ir jautājums, vai viņš bija izsviests no dzīvokļa vai vienkārši atnāca un slēdzene nestrādā. Parasti jautā, vai nu dokumentus vai nu atļauju no īpašnieka, tas nav tik vienkārši. Ja ir īrnieks, tad pārsvarā izsauc policiju, un policijas klātbūtnē tikai atver. Tas nav tik vienkārši.”
Atslēdznieku praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki zvana uz avārijas servisu un lūdz atvērt īpašumu, kas viņiem nepieder. Taču tādu gadījumu nav daudz, kā arī nav iespējams izšķirt, vai zvanītājs ir zaglis. Šādus zvanus speciālisti uztver kā neveiksmīgu joku.
