Latvijai atgūstot neatkarību, no padomju Valsts drošības komitejas mitekļa Stūra mājā uz Saeimas ēku maisos pārvestā kartotēka ar VDK aģentu jeb ziņotāju vārdiem – tā sauktie čekas maisi - ir tikai viens, kaut svarīgs fragments no mums mantojumā atstātajiem dokumentiem. Tagad zinātniekiem ir daudz ambiciozāks mērķis - izpētīt visu ķēdi, kā Valsts drošības komiteja savu baiso darbu veica un kas bija tie, kuri to darīja.
Komisijas darba apjoms ir milzīgs – ne tikai jau labi zināmās un vairāk pētītās 4800 čekas aģentu kartīšu. Bijušās Rīgas Radio rūpnīcas ēkā arhīvs vēl glabā ap 152 000 lietu un arī vēl ap miljonu to cilvēku kartīšu, kuri savulaik bija čekas uzskaitē.
Komisijas galva – bijušais trimdas latvietis Kārlis Kangeris pats savulaik cietis no čekas. Kad padomju laikā te ieradies no Zviedrijas, viņu uzmanījuši divi aģenti. Viens no tiem vēlāk saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, iespējams, tādēļ ka viņa nodarījums klusi gulēja arhīvos. Pašam interesantākais – izveidot pārskatu, kā čeka kontrolēja sabiedrību pēdējā padomju desmitgadē.
„Tur ir cilvēki, kuri ir uzskaitē. Ziņojumos redzams aģenta vārds, kas ziņojis, kad ziņojis un tamlīdzīgi. Ja mēs to izpētītu, tad mēs redzētu, kā Latvija tika nosegta vispār. Kādas cilvēku grupas tika novērotas, izsekotas,” stāsta LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Vēl jāpēta arī padomju filtrācijai pakļauto un represēto personu kartotēkas. Te ar burtiņu „M” atzīmēti tie cilvēki, kuri miruši represiju laikā. To arhivāri atzīmējuši kartotēkā. „Viņa ir nonākusi savulaik no Iekšlietu ministrijas, kur viņa glabājās kopā ar visām citām sodāmībām un šos te politiskos un izsūtīšanas, un visus izvilka ārā un nodeva arhīvā,” stāsta LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Gatis Liepiņš.
Daļa vēl neizpētīto dokumentu glabājas īpaši izolētā telpā – šo čekas arhīva daļu skārusi dokumentiem bīstama pelējuma sēne. Arhīvam trūkst līdzekļu tās apkarošanai, bet neizpētīto materiālu te ir ļoti daudz. „Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Vīzu daļas un ārzemnieku reģistrācijas dokumenti. (..) Daļa atrodas maisos nesakārtotā veidā,” saka Valsts arhīva Dokumentu saglabāšanas daļas vecākais eksperts Mārcis Raudis.
Pēc šiem maisiem varētu izpētīt, kuri bija tie cilvēki, kas izsekoja uz ārzemēm braucējus un ko par tiem tālāk ziņoja čekai.
Vēl tikšot pētītas arī čekas instrukcijas, materiāli, kas glabājas dažādās valsts iestādēs, arī Policijas akadēmijā esošā čekas bibliotēka.
Pirmdien pie Valsts prezidenta gan tika pārrunāta situācija, ka zinātnieku komisija piecus mēnešus bijusi bez naudas. Tagad gan finansējums piešķirts - nākamajam gadam 250 000 eiro. Neesot arī jābažījas, ka komisijas administrēšana parcelta no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Tieslietu ministriju.
„Komisijai būs maksimāls atbalsts un maksimāla brīvība,” saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) un piebilst: „Pirmais un galvenais, kas sabiedrībai ir jāzina – par tiem tiesas procesiem, kuri ir bijuši 60., 70., 80. gados pret Latvijas neatkarības cīnītājiem. Par personām, kuras viņus ir tiesājušas, par personām, kuras ir par viņiem ziņojušas,” norāda Rasnačs.
Juridiskas sekas varētu būt turpmāk tādām personām nosakāmi ierobežojumi ieņemt valsts amatus. Arī iespējas piedzīt kompensācijas par nodarīto.
