Rīta intervija

Intervija ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Solvitu Āboltiņu

Rīta intervija

Eiropas terorisma eksperti: Latvijas politiķiem nevajadzētu būt mazāk bažīgiem

Intervija ar LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangeri

VDK komisijas vadītājs: Tagad «tirgojamies» ar SAB par pieeju arhīvu dokumentiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Savulaik Totalitārisma seku dokumentēšanas centra arhīvu dokumentus, kas saistīti ar padomju Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas darbu, nodeva glabāšanai Satversmes aizsardzības birojam (SAB), un tādēļ tagad VDK izpētes komisija īsti netiek tiem klāt un turpina “tirgoties” ar SAB par šo jautājumu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris. 

Smagi tapusī un tikai pērn septembrī darbu sākusī VDK zinātniskās izpētes komisija šonedēļ laidusi klajā pirmo čekas izpētes rakstu sējumu ar nosaukumu “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas”.  Pētniecības darbu veikuši VDK izpētes komisijas dalībnieki, piesaistītie eksperti un stipendiāti. Kopumā būs trīs sējumi. Pirmajā  rakstu krājumā būs atrodami 18  skatījumi uz padomju totalitāro un birokrātisko režīmu, to īstenotajām represijām un čekas piesedzošajām struktūrām.

Kangeris Latvijas Radio atzina, ka pētniecības tematus un rezultātus zināmā mērā nosaka pieejamie dokumenti, jo visu, ko komisija panāca līdz šim, tā izcīnīja pati. Kangeris skaidroja, ka Saeimai vai valdībai, lemjot par komisijas izveidi, vajadzēja arī noteikt iestādēm un ministrijām pienākumu ar to sadarboties un nodrošināt pieeju arhīvu materiāliem.

Tagad tas ir katras ministrijas vai iestādes rokās, un, piemēram, izpētīt SAB rīcībā esošos dokumentus pagaidām komisija nevar. Kangeris skaidroja, ka paši dokumenti gan nav tik slepeni, bet tie atrodas SAB telpās, kurās gan ir “NATO drošība” un birojs pieļauj, ka varētu ielaist tikai vienu vai divus pētniekus, kas pēc Kangera teiktā, nav pietiekami, ņemot vērā arhīvu dokumentu apjomus.  Tāpēc tagad notiek sarakstīšanas un “tirgošanās” ar SAB.

Komisija gan sazinās arī ar Saeimu un varētu mēģināt iesaistīt arī valdību, lai šo problēmu atrisinātu, lai pētniekiem dokumenti būtu brīvi pieejami, sacīja Kangeris. Viņš gan nezināja, kad tas varētu notikt.  

Taču komisija ir apņēmības pilna darbu turpināt un panākt, lai SAB maina nostāju vai arī dokumentus no biroja izņem, tad atkristu šīs problēmas.  

Kangeris arī pastāstīja, ka liela daļa dokumentu ir sliktā stāvoklī, piemēram valsts arhīvā esošās “filtrācijas lietas” – aptuveni 50 000 lietas ir sliktā stāvoklī un tās vajadzētu digitalizēt, lai  nākotnē tās varētu pētīt. Taču ar pašlaik arhīvam piešķirto finansējumu digitalizācija prasītu 83 gadus, pastāstīja komisijas vadītājs. Kopumā ar čekas darbību saistīto arhīvu digitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro.

Jau ziņots, ka VDK dokumentu izpētes komisija dibināta vairāk nekā pirms gada, bet nekādus pētniecības darbus nevarēja sākt līdz 2015.gada rudenim,  jo nebija iespējas algot pētniekus. Komisijas finansējumu turpmāk administrēs Latvijas Universitāte, kopumā komisijai gada sākumā piešķirti vairāk nekā 240 000 eiro.

VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti