Visdrīzāk komisija darbu turpinās pašreizējā sastāvā un arī līdzšinējais komisijas vadītājs Kārlis Kangeris paudis gatavību to vadīt.
Sarunas ar VDK dokumentu izpētes komisijas un Vēstures institūta pārstāvjiem, Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāņi Maizīti, kā arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāru notika vairāk nekā divas stundas. Pēc sarunām Straujuma atzina, ka vienošanās panākta un komisijas darbu turpinās Vēstures institūta vai Latvijas Zinātņu akadēmijas paspārnē.
“Mums visiem šis viedoklis ir pilnīgi skaidrs, ka komisijai, kas pēta pagātni, jābūt ārpus politikās ietekmes,” uzsvēra Straujuma.
Lūgta precizēt, vai tas nozīmē, ka šādi politiski centieni bijuši, Straujuma gan nesteidza to apstiprināt.
“Nē es nedomāju, ka tur bija vēlēšanās politiski ietekmēt komisiju, bet bija nu... Tur zināmā mērā bija personību sadursme,” pauda premjere.
Komisijas vadītājs, kurš, protestējot pret Tieslietu ministrijas pārlieku iejaukšanos, iepriekš paziņoja par amata atstāšanu, gan atzina, ka zināmu ietekmi jutis. Pēc viņa teiktā, strādājot politiskā pārraudzībā, būtu risks, piemēram, tā saukto čekas maisu jautājuma ietekmēšanai vai tamlīdzīgiem lēmumiem.
“Aizdomu ēna jau noteikti ir, to vēlmi jau es tagad nevaru pierādīt. Bet, ja mēs skatāmies uz zinātni un pētniecību un cilvēku atlaišanu.. Tikko sākās cilvēku atlaišana, ar to var ietekmēt visu pētniecību,” uzskata Kangeris.
Tagad, visdrīzāk, komisija darbu turpinās pašreizējā sastāvā un arī Kārlis Kangeris paudis gatavību to vadīt. Atrisināts arī jautājums par pieeju klasificētajiem dokumentiem.
“Ir tā sauktā “delta datubāze”, ko “čeka” savā laikā izveidoja elektroniski, un tur ir 40 000 uzskaites kartiņu, 10 000 ziņojumu. Un, ja izvērtētu šīs uzskaites kartiņas, tur parādās, kā cilvēks tiek klasificēts, kas par viņu ziņojis un tamlīdzīgi. Ja mēs visu šo bildi pa Latviju nosegtu, tad mēs apmēram redzētu, kā 10 gados VDK ir darbojusies,” skaidroja Kangeris.
Kopējais darba apjoms un temps pagaidām gan neesot skaidrs. Piektdien panāktā vienošanās vēl pirmdien jāapspriež koalīcijas padomē.
Jau vēstīts, ka martā Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdz valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
