Lai cik daudz arī runātu par izglītības kvalitātes problēmām, skolu noslāņošanos, atšķirīgo skolotāju profesionalitāti, iekustināt kādas pārmaiņas šajā jomā ir ļoti grūti. Arī pēdējie Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) rosinātie jautājumi par skolotāju algu reformu vai izmaiņām vidusskolu tīklā arvien tiek atlikti.
To, ka neiet viegli, diskusijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" izglītības ministre Mārīte Seile atzina arī pagājušajā nedēļā, stāstot par centieniem noteikt minimālo skolēnu skaitu 10.klasē, lai vidusskola vispār varētu pastāvēt.
"Turpināšu to darīt, iesniegšu Ministru kabinetā noteikumus, bet, redziet, mūsu valstī ir tāda sistēma, ka viens ministrs nevar pieņemt lēmumu, un tāpēc es nevaru garantēt ne jums, ne skatītājiem, ka šie Ministru kabineta noteikumi tiks apstiprināti," atzina Seile.
Šonedēļ ministres vārdi piepildījās. Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izskatīšanu valdība nolēma atlikt par nedēļu. Ministre gan pauda cerību, ka šoreiz tiešām runa ir vien par detaļām, lai beigās lēmumu tomēr varētu pieņemt.
"Šajā brīdī ir noteikts, ka, lai atvērtu 10.klasi ir jābūt 14 bērniem; koalīcijas partneru iebildumi bija, ka varētu būt gads, ka ir 13 bērni un - ko tad darīt? Tāpēc šobrīd mēs risinām raudzīties ne tikai uz bērnu skaitu 10.klasē, bet, piemēram, 10.klasē- 14 bērni vai 10., 11. un 12.klasē - 14 reiz trīs - 42 bērni," skaidroja ministre.
Tomēr sarunas ar politiķiem ļauj secināt, ka joprojām vienošanos nebūs viegli panākt. Vairums partiju savās priekšvēlēšanu programmās gluži pretēji iestājušās par lauku skolu saglabāšanu, un partijas baidās par savu vēlētāju novēršanos.
Tādēļ starptautiski pētījumi, kas uzrāda satraucošas tendences Latvijā, daļai politiķu nav iemesls, lai kaut ko mainītu. Īpaši negribīgi par pārmaiņām gan atalgojuma modelī, gan vidusskolu tīklā runā ZZS, kuras rokās iepriekš vairākkārt bijuši izglītības jomas vadības groži.
"Pētījums ir viens. Es pats esmu mācījies lauku skolā, un es negribētu teikt, ka lauku skolās ir sliktāks izglītības līmenis. Nu, ja ir tāds pētījums, tad lai pētnieks nāk te un stāsta. Man šķiet, ka cilvēks, kas atnācis no lauku skolām, varbūt jā, kaut kādās atsevišķās lietās viņam ir grūtāk konkurēt ar kādām pilsētām, bet tas kopējais līmenis ir pietiekoši augsts," teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Jau vēstīts, ka dati gan liecina - tieši kopējais līmenis laukos atpaliek, pat par veselu mācību gadu, un labie piemēri ir vien atsevišķās skolās.
Saglabāt lauku skolu tīklu savā programmā solījusi arī Nacionālā apvienība, tomēr uz šobrīd rosinātajām pārmaiņām tā raugās pielaidīgāk.
"Nacionālās apvienības centieni ir panākt kādu kompromisu. Taču, ja neizdodas ieviest šo atalgojuma modeli nākamgad, noteikti nevajadzētu no šīs idejas atteikties, uz to ir jāiet un jāizpilda tās labās lietas, ko bez finansējuma ir iespējams izdarīt. Kaut vai šī skolu tīkla optimizācija vidusskolu posmā, runājot par stingrākiem kritērijiem vidusskolas klašu atvēršanai," teica Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Trešajā koalīcijas partijā - "Vienotībā", kas uzņēmusies atbildību par bezpartejiskās izglītības ministres Seiles darbu, viedokļi dalās. Partijas cilvēki pašvaldībās spiež reformas bremzēt, kamēr, piemēram, partijas līdere Solvita Āboltiņa šādu pozīciju vērtē kritiski.
"Katrs zina, cik liela ir skolotāju armija, un kā tad tu pret šo armiju iesi. Bet katram politiķim ir jāsaprot, kas tad ir tā atbildība - uzņemties, skaidrot un pieņemt arī nepopulārus lēmumus un redzēt šo valsts attīstību ilgtermiņā, ne tikai šodien, rīt vai no vienām vēlēšanām līdz otrām. (..) Rezultātā mēs redzam, kur mēs esam, vai mēs spējām pieņemt atbildīgus, nepopulārus lēmumus un vai varam tos izskaidrot," sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Āboltiņa.
To, ko koalīcija spēj vai nespēj, varēs novērtēt jau nākamnedēļ, kad valdība vēlreiz lems par vidusskolu nākotni, kā arī atgriezīsies pie atalgojuma modeļa izvērtēšanas.
