Prezidents atzīmēja, ka nekādi jauni lēmumi saistībā ar algu celšanu valsts sektorā nav pieņemti – proti, tas tiek darīts atbilstoši jau agrāk pieņemtu likumu normām. Tomēr šajā brīdī, kad ir iekavējušās pedagogu atalgojuma sistēmas reformas, kā arī reformas veselības un iekšlietu sistēmā, nebūtu pareizi celt atalgojumu valsts sektorā.
"Tas ir politisks lēmums – jāizšķiras, vai [atalgojums] atbilstoši likumam ir jāpalielina vai arī, solidarizējoties ar to sabiedrības daļu, kam alga netiks celta, jāiesaldē. Šajā brīdī būtu jāiesaldē, bet daudz būtiskāk būtu skatīties uz reformām, kas ir iekavējušās,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš gan arī norādīja, ka nevar "arī visu laiku nodarboties ar atalgojuma iesaldēšanu", jo ir jādomā par valsts sektora konkurētspēju.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs („Saskaņa”) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” teica, ka jau augustā Saeimas Prezidijā nolemts prasīt papildu naudu Saeimas deputātu un darbinieku atalgojuma celšanai nākamgad, un tas ir apstiprināts ar Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) parakstu. Tiesa, Mūrniece nupat nākusi klajā ar piedāvājumu deputātu algas iesaldēt un nepaaugstināt.
"Visa tā ažiotāža un klaunāde, kas notiek pēdējās dienās, izbrīna, jo tas nebija noslēpums ne ministriem, ka viņu algas pieaugs, ne deputātiem, ne Prezidijam," teica Klementjevs, paužot viedokli, ka ažiotāža saistīta ar vairām neveiksmēm valdības darbā, tostarp saistībā ar budžetu.
Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā valsts slimnīcās strādājošajiem ārstiem un medicīnas māsām atalgojuma ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Tikmēr politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām algas augs.
