Viņaprāt, Saeimas deputātu rīcība, steigā sadalot vairāk nekā 20 miljonus eiro nākamā gada budžeta naudas tā sauktajām deputātu kvotām, uzticību Latvijas parlamentam nerada.
Tiesa, "deputātu kvotu" sadale parādīja arī plānošanas problēmas valsts budžeta finansējuma sadalē kopumā, uzskata prezidents, norādot, ka, viņaprāt, "kvotām būtu jāiet cauri ministriju sietam".
Proti, ja kādai iniciatīvai nepieciešams valsts budžeta finansējums, tad tas vispirms būtu jāvērtē attiecīgajai nozares ministrijai. Tai būtu jāvērtē, vai konkrētā iniciatīva atbilst nozares attīstības plāniem.
Valsts prezidents gan pauda viedokli, ka Saeimas deputātiem ir jādod iespēja piedalīties valsts budžeta izstrādes procesā.
Iespējams, deputāti budžeta izstrādē būtu jāiesaista daudz ātrāk - jau pavasarī, kad sāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta, pieļāva Vējonis.
Jau ziņots, ka deputātu kvotu būtība ir vienkārša – pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem.
"Deputātu kvotās" sadalīti gandrīz 30 miljoni eiro – lielāka summa nekā iepriekšējos gadus, ko atsevišķas Saeimas opozīcijas partijas skaidroja ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
2015.gada decembrī biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"" vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu.
Pēc "Delnas" domām, "deputātu kvotas" ir prettiesiskas un nav pieļaujamas. Kvotu piešķiršana ir necaurskatāma, turklāt nepastāv arī kontroles mehānisms.
KNAB nolēmis vērsties pret tā dēvētajām deputātu kvotām, prasot no parlamentāriešiem vairāk atklātības.
