Informējot par revīziju “Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?”, VK norāda – lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot “liekās” emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.
Laikā no 2009. līdz 2016.gadam Latvija šādi ir ieguvusi vairāk nekā 250 miljonus eiro. Ap 200 miljoni eiro novirzīti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam (KPFI), savukārt aptuveni 50 miljoni eiro – Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). Finansējums projektiem tiek piešķirts konkursa kārtībā.
VK revīzijā secināts, ka VARAM kā koordinējošā ministrija klimata politikas jomā nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas rīcībpolitiku, kurā būtu noteikti efektīvākie finansējuma izlietošanas principi un sasniedzamie klimata politikas rezultāti katrā tautsaimniecības nozarē un tam nepieciešamais finansējums, tai skaitā arī pašas VARAM pārraudzībā esošajā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
Rīcībpolitikas neesamība principā liedza iespēju organizēt EKII projektu konkursus, jo nebija noteikti uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi, norāda VK.
Tomēr finansējums ikgadējos valsts budžetos tika plānots, bet, piemēram, EKII gadījumā no 2013. līdz 2016.gadam – sistemātiski pārdalīts arī citiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu nesaistītiem mērķiem, piemēram, VARAM darbinieku atalgojumam, datorprogrammu licenču iegādei, lietotāju apmācībai. Šādi pārdalot finansējumu, VARAM palielinājusi savu budžetu vismaz par četriem miljoniem eiro gadā.
Lai kompensētu šādas rīcības sekas un pildītu uzņemtās saistības, nākotnē valsts budžetā kopumā būs nepieciešams rast papildu līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanai 35,5 miljonu eiro apmērā, norāda VK.
Valsts kontrole neatbalsta šādu pieeju finanšu vadībai un vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu gadījumā šādas pārdales netiek pieļautas.
Tajā pašā laikā VK atzīmē, ka no 2009. līdz 2015.gadam īstenotie KPFI projekti kopumā ir sasnieguši paredzētos mērķus, jo kopējais plānotais emisiju samazinājums ir pārsniegts par 13%. Tomēr kopējais rezultāts ir sasniegts veiksmīgo projektu dēļ. Vērtējot katru projektu atsevišķi, var secināt, ka
19% projektu nav sasnieguši pat minimālo plānoto emisiju samazinājumu. Šiem projektiem novirzītie 3,8 miljoni eiro būtu jāatgūst,
lai tos tālāk ieguldītu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos, taču VARAM jau divus gadus kavējas ar šīs problēmas risinājumu, un pastāv risks, ka šis finansējums tiks zaudēts.
Savukārt EKII projektu konkursus VARAM ir plānojusi jau no 2012.gada, bet faktiski projektu īstenošana sākta tikai 2016.gadā. VK revidenti ir secinājuši, ka
finansējums ieguldīts projektos, kuriem ir līdz pat 35 reizēm zemāki efektivitātes rādītāji nekā KPFI finansējums.
EKII finansēto projektu ietekme uz emisiju mazināšanu ir niecīga.
Viens no iemesliem ir VARAM izstrādāto EKII konkursu nolikumu prasības – VARAM nav noteikusi emisiju samazinājumu kā vienu no nozīmīgākajiem projektu atlases kritērijiem. Līdz ar to izvēlēto un atbalstīto projektu ietekme uz emisiju samazinājumu ir niecīga.
Valsts kontroles ieskatā, līdzekļu ieguldīšana neefektīvos pasākumos var apdraudēt ES kopējā mērķa sasniegšanu – līdz 2030.gadam samazināt kopējo emisiju apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu.
Valsts kontrole ir sniegusi VARAM virkni ieteikumu, lai veicinātu mērķtiecīgu klimata politikas plānošanu un nepieļautu līdzekļu izlietošanu tam neparedzētiem mērķiem. VARAM laikus jāizstrādā rīcībpolitika klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai. Organizējot EKII finansējuma konkursus, ir jānosaka uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi un minimālie emisijas samazinājuma efektivitātes rādītāji.
