Vilcienu iepirkuma lieta sākta pēc tam, kad uzņēmums tā arī nespēja panākt sekmīgu līguma noslēgšanu ar Spānijas vilcienu ražotāju CAF.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomās turamo statuss kriminālprocesā piemērots PV valdei, kura 2011.gadā bija atbildīga par vilcienu iepirkumu. Toreiz uzņēmuma valdē bija tās priekšsēdētājs Nils Freivalds, kā ari valdes locekļi Edmunds Kancēvičs, Jānis Pētersons un Mārtiņš Jirgens.
Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis Latvijas Radio norādījis, ka šajā lietā turpinās izmeklēšana, kurā pērn decembrī sperts būtisks solis uz priekšu – par aizdomās turētām atzītas četras personas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Savukārt nesenais Valsts kontroles revīzijas atzinums met ēnu arī uz “Pasažieru vilciena” akcionāru Satiksmes ministriju, jo ministrija pieļāvusi, ka kapitālsabiedrība gadiem ilgi ir strādājusi bez stratēģiska redzējuma par savu vietu un lomu valsts ekonomikā, un tieši iepirkumā PV un ministrijas sadarbība bijusi īpaši nemākulīga.
Valsts kontroles padomes locekle Laura Graudiņa Latvijas Radio stāstīja, ka SM ir politikas veidotāja dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un tai pašā laikā ir 100% PV kapitāldaļu turētāja, tā ir gan īpašniece, gan politikas veidotāja, un ministrijai bija visi instrumenti, lai tā darbotos efektīvākā veidā.
Fakts, ka no amatpersonām tiek pieprasīta atbildība par pieņemtajiem lēmumiem, ir vērtējams pozitīvi, tomēr, vērtējot šo situāciju, būtu jāņem vērā arī valsts iestāžu kā akcionāra loma un ietekme uz lēmumu, uzskata Valsts Kontrole.
Graudiņa uzsvēra – pārbaudes laikā nav konstatēts, ka "Pasažieru vilciena" akcionārs Satiksmes ministrija būtu aktīvi uzraudzījusi iepirkumu norisi.
Valsts Kontroles atzinums liecina, Satiksmes ministrijas kā akcionāra pārvaldības politika paredz, ka akcionārs lielāko daļu atbildības nosaka tieši uzņēmuma valdei. Atbildot uz jautājumu, vai šāda pārvaldības politika dzelzceļa nozarē ir bijusi pamatota, Valsts kontroles padomes locekle bilst pārliecinošu nē.
Tiesa, arī pati Satiksmes ministrija atzīst, ka ir pārskatījusi savu kā akcionāra lomu un šobrīd savā pārraudzībā esošos uzņēmumus pārvalda ievērojami aktīvāk, norādīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Viņš arī atzina, ka “Pasažieru vilciena” gadījumā Satiksmes ministrija ar uzņēmuma valdi tiekas vēl biežāk, un seko līdzi uzņēmuma iecerēto reformu finansiālās situācijas uzlabošanai, un pēc Satiksmes ministrijas ierēdņa teiktā, šobrīd iespēja, ka varētu atkārtoties situācija ar neveiksmīgiem līgumiem, ir samazināta.
Šī gada pirmajā ceturksnī “Pasažieru vilcienam” ir izdevies sasniegt peļņu aptuveni 148 tūkstošu eiro apjomā pretstatā gandrīz divu miljonu eiro lieliem zaudējumiem pagājušā gada atbilstošajā periodā. Galvenokārt šāds rezultāts panākts, pateicoties būtiskam izmaksu samazinājumam.
Lietu par vilcienu iepirkumu Ģenerālprokuratūra sāka 2013.gada martā pēc SM pārbaudes, kurā konstatēts, ka PV valdes rīcībā, 2012.gada 3.oktobrī nosūtot Spānijas kompānijai "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles , S.A." (CAF) paziņojumu par 2012.gada 2.aprīļa pasažieru vilciena piegādes un uzturēšanas līgumu pārtraukšanu (nestāšanos spēkā), ir saskatāmas Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā" paredzēto noziedzīgo nodarījumu grupas pazīmes.
Arī PV akcionāru sapulce 2012.gada 15.oktobrī nolēma vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Sapulcē tā brīža PV valde norādīja uz iepriekšējās valdes atbildību, 2.aprīlī parakstot līgumu par vilcienu piegādi ar CAF, lai gan tas neatbilda konkursa nolikuma prasībām, tādējādi apdraudot 100 miljonu latu (142,288 miljonu eiro) Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanu vilcienu iegādei.
PV bija iecerējis iegādāties 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljoni latu (204,895 miljoni eiro), tostarp Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu (142,288 miljoni eiro), bet PV līdzfinansējums ‒ 44 miljoni latu (62,607 miljoni eiro). Konkursā par vilcienu piegādi uzvarēja CAF, taču ar to noslēgtajā līgumā bija jāveic grozījumi, lai nezaudētu ES līdzfinansējumu 100 miljonu latu (142,288 miljonu eiro) apmērā jauno vilcienu iepirkumā. Vienošanās ar CAF par līguma izmaiņām netika panākta un CAF vērsās Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, lūdzot sākt mediācijas procesu. Tas beidzās bez vienošanās starp pusēm.
