Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāve Iveta Grīnberga saka – valsts kompensāciju skaitam ir tendence pieaugt, taču viņa pieļauj – iespējams, tāpēc, ka turpina pieaugt noziedzīgo nodarījumu skaits, par kuru administrācija izmaksā valsts kompensācijas. Tāpat arī sabiedrība kļūstot arvien informētāka par iespēju saņemt šo kompensāciju, tiek rīkoti semināri iestādēm un dalīti bukleti.
„Kā liecina pēdējo trīs gadu statistikas dati, 2011.gadā 406 personas saņēma valsts kompensāciju, 2012.gadā – 477, 2013.gadā – 496 personas,” uzskaita Grīnberga.
Cietušais var saņemt valsts kompensāciju tad, ja tīša nozieguma rezultātā iestājusies personas nāve, ir nodarīti vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi, aizskarta tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais inficēts ar HIV var hepatītu C, vai cietušais bijis cilvēktirdzniecības upuris.
Grīnberga uzsver, ka valsts kompensāciju var saņemt uzreiz pēc dienas, kad persona ir atzīta par cietušo, nav jāgaida tiesas nolēmums, tāpēc cietušie var savlaicīgi izmantot tiesības uz kompensāciju.
Grīnberga arī norāda - lai sabiedrības mazāk aizsargātā daļa - bērni saņemtu šīs kompensācijas cietušajiem, administrācija aktīvāk aicinātu nepilngadīgo likumiskos pārstāvjus, jo īpaši bāriņtiesas, iesniegt kompensācijas pieprasījumus.
Taču šobrīd procesa virzītājam - policijai vai prokuratūrai - nav noteikts obligāts pienākums informēt cietušos par viņu tiesībām uz valsts kompensāciju. Reizēm iestāžu neizdarības dēļ cieš smagi cietuši bērni.
„Bērns nevar būt vēl arī šādā veidā zaudētājos tikai tādēļ, ka iestāde palaida garām…” - Valentīnai Gluščenko no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas ir zināmi atsevišķi gadījumi, kad kompensācija cietušajam bērnam nokavēta. Tai jāpiesakās gada laikā. Atbildību gan var prasīt arī no bāriņtiesām, kurām būtu jāzina par šīm kompensācijām. Tomēr ne par visiem kriminālprocesiem bāriņtiesas zina, jo ne visas ģimenes tās uzrauga, saka Gluščenko. Viņa gan uzsver, ka pirmais par kompensāciju zina procesa virzītājs, parasti policija un tikai loģiski būtu, ja tā uzreiz informētu, ka cietušajam pienākas kompensācija.
Te ir zināmas cerības uz kārtības maiņu.
Šobrīd Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa strādā pie Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas ieviešanas, - plānots pastiprināt kriminālprocesa virzītāja pienākumus informēt cietušos. Tajā skaitā par iespēju saņemt valsts kompensāciju. Direktīva dalībvalstīm jāievieš līdz nākamā gada novembrim.
Kādas ir valstī noteiktās kompensācijas summas? Ja iestājusies personas nāve, cietušajam izmaksā kompensāciju piecu minimālo mēnešalgu apmērā jeb šobrīd 1600 eiro. Taču smagu miesas bojājumu vai dzimumnozieguma gadījumā summa ir 70 procenti no piecām minimālajām mēnešalgām jeb 1120 eiro, bet vidēji smagu miesas bojājumu gadījumā 800 eiro.
