Gada nogalē mediji ziņoja, ka, iespējams, VADC nodotās asinis varētu būt inficētas ar C hepatīta vīrusu. Bija aizdomas, ka inficētās asinis ziedojuši 25 pastāvīgie donori un tās varētu būt tālāk pārlietas pacientiem slimnīcās. Bažas par vīrusa klātesamību radušās jau vasarā, kad par to signalizējusi jaunā iekārta, ar kuras palīdzību centrs asinis pārbauda. Tāpēc veselības ministre uz laiku atstādināja centra direktori. Lai gan tagad zināms, ka vīruss nav atklāts, satraukuma dēļ nācies ciest Valsts asinsdonoru centram.
„Bija ļoti daudz cilvēku, kas zvanīja uz bezmaksas informatīvo tālruni, lai noskaidrotu, kas ir par lietu, vai viss ir kārtībā, bet tie donori, kas mums iepriekš ziedoja asinis, viņi arī pašlaik to dara. Viņi mums ir palikuši uzticīgi,” stāsta centra pārstāve Zane Mousavi.
Viņa norāda, ka par 1000 reizēm samazinājusies donoru aktivitāte, taču to nevarētu skaidrot vien ar ziņām par, iespējams, inficētām asinīm. Tagad jādomā, kā piesaistīt jaunus donorus. Vairākus gadus asinis ziedojusi Anda Keiša, kura tagad to vairs nedara sava veselības stāvokļa dēļ. Sieviete atklāj, ka notikušais licis aizdomāties.
„No ziedošanas tas mani neatturētu, bet tas man, protams, izraisīja emocijas par to, kā tas ir vispār iespējams?
Medicīna tomēr ir tā joma, kur kvalitātes standartiem ir jābūt visaugstākajā līmenī,” uzskata Keiša.
Zaudēt uzticamību ir viegli, saka medicīnas ētikas profesore Rīgas Stradiņa universitātē Vija Sīle. Nepieciešams aktīvi komunicēt ar sabiedrību, tikai šādi varot uzticamību mēģināt atgūt.
„Ja vadītājs pats sniedz publiskajā telpā nepārbaudītu informāciju, kura vēlāk, izrādās, ir maldīga, es domāju tādā reputācija konkrētajam vadītājam ir sagrauta neatgriezeniski. Reputāciju var sagraut ļoti ātri, bet atjaunot ļoti ilgi. Tāpēc centram nāksies krietnu laiciņu papūlēties ar pozitīvu informāciju par iepriekšējo gadu sasniegumiem, kas Valsts asinsdonoru centram nešaubīgi ir,” skaidro Sīle.
Ārstu biedrības Ētikas komisijas priekšsēdētājs Vilnis Dzērve nepiekrīt uzskatam, ka centra vadītāja rīkojusies nepareizi, informāciju izpaužot. Lai gan informācija vēlāk izrādījusies nepatiesa, brīdināt vajadzēja. Dzērve gan piekrīt, ka pašlaik vienīgi komunikācija ar sabiedrību varētu līdzēt centram piesaistīt jaunus donorus.
„Grūti vai viegli atgūt uzticamību, tas ir vienā ziņā neatbildams jautājums, otrā ziņā tas ir tehnikas jautājums. Tas nozīmē, ka būtu jācenšas pēc iespējas vairāk skaidrot gan no ministrijas puses, gan no iestādes puses tās darbības principus, jēgu un pamatu. Līdz ar to tā uzticamība arī varētu atgriezties,” uzskata Dzērve.
Centrs šogad donoriem rīko koncertus, piedāvā bezmaksas braucienu ar taksometru, muzeju apmeklējumus, ielūgumus uz hokeja spēlēm un citus labumus.
Kā liecina LETA arhīvs, Veselības ministrija ziņoja, ka laboratorijā C hepatīta klātesamība 25 donoru asinīs neapstiprinājās un tikai piecos gadījumos apstiprinājās C hepatīta antivielas, kas gan obligāti nenozīmē, ka ar šīm asinīm iespējams kādu inficēt.
