Šo programmu valsts sāka finansēt 2012.gada rudenī.
„Viss ir noritējis atbilstoši mātes un bērna veselības uzlabošanas plānam, pat vairāk – pagājušajā gadā bija plānotas 275 medicīniskās apaugļošanas, bet papildus piešķīra 125 manipulācijām līdzekļus. Šogad saskaņā ar plānu 660 medicīniskās apaugļošanas būs, līdzekļi ir piešķirti. No programmas sākuma līdz decembrim ir notikušas 32 valsts apmaksātas dzemdības sievietēm, kurām tika veikta šī apaugļošana. Savukārt pēc klīniku apkopotajiem datiem ir piedzimuši 37 bērni, tātad kādai piedzimuši varbūt dvīņi vai dzemdības bijušas privātā klīnikā, par ko nav datu dienestā,” stāsta Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību pārstāve Laura Lapiņa.
Dienests pagaidām atturas komentēt dzimušo bērnu skaitu, jo vēl par agru. Taču skaidrs - lai tiktu pie sava bērniņa, vairākas ģimenes bija gatavas pārvarēt šķēršļus.
Valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmā piedalās arī „Klīnikas EGV”, kuras vadītājs Māris Arājs skaidro, ka katru dienu programmas ietvaros dzimušo skaits var mainīties.
„Ja kopumā mēs pagājušajā gadā esam veikuši 98 pāriem medicīniskās apaugļošanas, grūtniecības varētu būt līdz 30, 40 un dzīvi dzimušie bērniņi varētu būt 10, 15. 20 varētu būt maksimums gada laikā," atklāj Arājs.
Arī citām valsts apmaksātās neauglības ārstēšanā iesaistītajām klīnikām ir jaunumi. Klīnikas „Embrions” vadītājs Gints Treijs ar programmas gaitu kopumā ir apmierināts. Taču viņš un arī Arājs atgādina, ka Veselības ministrija joprojām nav sakārtojusi vairākus problēmjautājumus. Piemēram, joprojām nav vienota pacientu rinda. Tas nozīmē, ka pacienti var reģistrēties visās četrās klīnikās vienlaicīgi, skaidro Arājs.
„Arī pagājušā gada laikā saskārāmies ar situāciju, ka viens pacients principā dažādās klīnikās tiek pie iespējas saņemt medicīnisko apaugļošanu," atzīst Arājs.
Arājs arī norāda, ka katra klīnika veic savu uzskaiti, līdz ar to valsts nevar izsekot, cik tai izmaksā viens bērniņš mākslīgās apaugļošanas programmā. Tāpat arī joprojām trūkst dzimumšūnu donoru reģistra.
Par šiem problēmjautājumiem Nacionālais Veselības dienests sniedz līdzīgu atbildi, kāda bija pirms gada - tas strādājot pie risinājumiem. Šogad esot iecerētas konsultācijas ar informācijas tehnoloģijas jomas speciālistiem.
Šogad neauglības ārstēšanas programma uzņems vēl lielākus apgriezienus, nekā pērn. Līdzekļi piešķirti 660 medicīniskās apaugļošanas procedūrām. Pērn šajā programmā valsts kopumā izlietoja aptuveni 400 tūkstošus eiro, savukārt šogad plāno izlietot 650 tūkstošus.
Neauglība tiek definēta kā saslimšana, ja pie regulārām dzimumattiecībām bez izsargāšanās grūtniecība neiestājas gada laikā. Apmēram 40% gadījumu neauglības cēlonis ir sievietes, bet 60% gadījumu vīrieša veselības problēmas. Izplatītākie sievietes neauglības cēloņi ir aizsprostoti olvadi, hormonālie traucējumi, vīriešiem - nekvalitatīva sperma, spermatozoīdu trūkums.
Ietekmi uz auglību var atstāt arī iepriekš veikti aborti. Šajā gadsimtā ievērojams neauglības iemesls var būt stress un sasprindzinājums.
