- Rīgas 28.vidusskola – veiksmes stāsts
- Vienīgā meitene puišu komandā
- Sagatavo gan militārajam dienestam, gan dzīvei
- Valsts aizsardzības mācībā iesaistās maz skolu
- Visticamāk, nekad nebūs obligātais priekšmets
Valsts aizsardzības mācība ir parastas mācību stundas kā, piemēram, latviešu valoda, matemātika vai ķīmija, tikai ar militāru ievirzi - skolēni apgūst militāro vēsturi, ierindas mācību, dodas pārgājienos un izbraukumos uz militāriem objektiem. Priekšmets pēc satura ir ļoti līdzīgs Jaunsardzes nodarbībām, ir elementi no civilās aizsardzības.
No 2018. gada skolās plāno ieviest obligātu civilās aizsardzības mācību, taču iespēja, ka par obligāto priekšmetu varētu kļūt arī valsts aizsardzības mācība, ir maza.
Rīgas 28. vidusskola - veiksmes stāsts
Rīgas 28. vidusskola ir viena no divām skolām Rīgā, kur šobrīd iespējams apgūt valsts aizsardzības mācību. 28. vidusskolā mācībām ir iekārtota atsevišķa klase. Klasē virs tāfeles novietots Latvijas karogs, pie sienām dažādi plakāti par ierindas mācību, militārajiem roku signāliem un pamācība, kā pareizi jāsien virves. Turpat arī novietots ekipējums - somas, paklājiņi un uzkabes. Rīgas 28. vidusskolā nodarbību vadītājs ir virsleitnants Ronalds Mandelis. Viņš šeit nodarbības vada jau sesto gadu.
“Man vienā dienā piezvanīja, jo es jau iepriekš, kopš 2000. gada, ar jauniešiem ņemos, jaunsargs biju pats, un tad darbojos ar viņiem. Man zvana un saka - ir tāda iespēja, zinu, ka tev ir izglītība, pedagogs esi un vai ir vēlme pasniegt stundas? Un tas man bija jauns izaicinājums. Es uzreiz teicu ''jā'', jo es zināju, ka ar to tikšu galā. Tas pozitīvais, tā pievienotā vērtība tam visam ir tāda, ka es ar lepnumu varēšu iet pa Rīgas ielām un zinu, ka kaut ko labu esmu izdarījis dzimtenes labā,” stāsta nodarbību pasniedzējs.
Valsts aizsardzības mācība pēc satura ir ļoti līdzīga jaunsargu darba programmai. Bet Jaunsardzes pulciņš notiek pēc stundām, savukārt valsts aizsardzības mācība ir akreditēts mācību priekšmets un ir kā mācību stunda. Tas ir izvēles priekšmets ne tikai skolēniem, bet arī pašām skolām. Ja skola vēlas to ieviest, tai ir jāizrāda interese. Tas jāsaskaņo ar Valsts izglītības un satura centru un Aizsardzības ministriju.
Savukārt Jaunsardzes centrs dod atzinumu, ka skolas tehniski materiālais nodrošinājums ir nodarbībām ir atbilstošs.
“Izglītības standarts saka, ka skola var īstenot savā izglītības programmā standartā nenosauktus mācību priekšmetus. Un šajā gadījumā, ja skola vēlas īstenot valsts aizsardzības mācību, tad skolai pašai šis standarts nav jāizstrādā. Bet skolai ir jārēķinās, vai spēj nodrošināt materiālitehnisko bāzi un pedagogu ar pedagoģisko un militāro izglītību, kas šo konkrēto mācību priekšmetu var īstenot,” skaidro Valsts izglītības un satura centra pārstāve Ineta Upeniece.
Ja viss atbilst prasībām un ir skolas interese, priekšmetu bez problēmām var ieviest jebkura vispārizglītojošā skola.
Rīgas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons stāsta, ka nolēma savā skolā ieviest šādu priekšmetu, jo katrai skolai ir nepieciešams savs attīstības virziens, un 28.vidusskolai tā ir militārā joma.
“Citai skolai tā ir ķīmija padziļināti, citai tās ir humanitāras lietas, literatūra vai kas cits. Mēs arī domājām, kādu profilu mēs savā skolā gribētu redzēt, un viens ir tas, ka mums ir jaunie dabas zinību kabineti, un mēs vienu klašu grupu gatavojam arī uz šīm eksaktajām zinātnēm... Bet jāsaprot, ka te ir mikrorajons, un ne vienmēr mikrorajona jauniešiem arī padodas matemātika, tāpēc mēs meklējam alternatīvas,” atklāj Rīgas 28. vidusskolas direktors.
Esot paveicies ar to, ka skolas absolventam Ronaldam Mandelim ir gan militārā, gan pedagoģiskā izglītība.
28. vidusskolā valsts aizsardzības mācība vidusskolas skolēniem tika ieviesta 2009.gadā. Bet 2012. gadā vidusskola kļuva par pirmo skolu Latvijā, kurā šāds priekšmets tiek piedāvāts arī pamatskolas skolēniem no 7. klases.
Bet pirmā skola Latvijā, kurā šāds priekšmets tika ieviests, ir Kalnu vidusskola Saldus novada Nīgrandē. Tas notika jau 1997. gadā.
28. vidusskolā bērnu interese par šīm nodarbībām aug, skolas direktors Guntars Jirgensons priekšmetu vērtē atzinīgi.
“Es vērtēju, ka priekšmets ir veiksmīgs, jo bez nekādām sevišķām investīcijām, bez kādas ļoti lielas piepūles mums ir izdevies nodrošināt materiāli tehnisko bāzi, sākot ar šautuvi un beidzot ar ekipējumu un visu pārējo. Ir iespējams arī realizēt visas programmā paredzētās nodarbības, gan izbraukumā uz Ādažiem, Alūksni, gan laivu braucienus, visas fiziskās sagatavotības nodarbības, kas notiek ārpusē,” stāsta Jirgensons.
Programmas izmaksas veido pasniedzēja alga, kā arī nelielas izmaksas prasīja šautuves izbūve skolas telpās. Direktors stāsta, ka pārējos tēriņus priekšmetam, piemēram, lodītes šaušanai ir viegli paredzēt uz priekšdienām, tāpēc nekādu izteiktu finansiālu atbalstu priekšmets skolai neprasa.
Vienīgā meitene puišu komandā
Šobrīd Ronalds Mandelis 38. vidusskolā nodarbības pasniedz vairāk nekā 40 jauniešiem no septītās līdz devītajai klasei, kā arī nedaudz mazākam skaitam vidusskolēnu.
Pamatskolā par mācībām liela interese ir gan puišiem, gan meitenēm, bet vidusskolā izteikti dominē puiši. 16 gadus vecā Laura Šņore ir vienīgā meitene vidusskolā, kura apgūst valsts aizsardzības mācību un arī vienīgā, kura papildus apmeklē arī jaunsargu nodarbības. Laura stāsta, ka valsts aizsardzības mācību apgūst jau no septītās klases.
“Es pat nezinu, mani vienkārši tas sāka interesēt. Skolā sāku mācīties valsts aizsardzības programmu. Un ar laiku man tas sāka interesēt arvien vairāk, un es sāku nākt. Skolotājs palūdza palīdzību sacensībās, un kopš tā laika es nāku šeit. Es vairāk uzzinu par Latvijas armiju, kā aizstāvēties un visādās tādas lietas. Tas diezgan interesanti ir,” stāsta 16 gadus vecā meitene.
Laurai sākumā lielākās grūtības esot sagādājuši fiziskie vingrinājumi, bet tagad, kad viņa aizsardzības mācību apgūst jau ceturto gadu, tas vairs problēmas nesagādā.
Sākumā šķitis, ka sarežģīti ir arī vēstures uzdevumi, bet nu jau ar testiem, kuri regulāri jāpilda, tiek galā viegli.
“Jā, jāzina vēsture, mums arī testi ir uzdoti. Kad tuvojas svētki, tad par tiem svētkiem pastāsta, vēlāk jāpilda testi,” stāsta Laura.
Jautāta, vai arī savu nākotni viņa plāno saistīt ar militāro jomu, Laura atzīst, ka par to nav domājusi, bet drīzāk tomēr nē, jo “tas ir ļoti grūti īstenībā, tas nemaz nav tik viegli” - ir gan liela fiziska slodze, gan nepieciešams daudz zināšanu.
Sagatavo gan militārajam dienestam, gan dzīvei
Valsts aizsardzības mācību pasniedzējs Ronalds Mandelis stāsta, ka priekšmets ir labs pamats, lai pēc skolas dotos uz profesionālo dienestu. Skolēnam, kas jau vairākus gadus apguvis militāro mācību, nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, nevajadzētu būt problēmām uzsākt dienēt.
“Es teiktu tā, ka tas ir ieskats dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Arī šobrīd jau ir vairāki jaunieši no mūsu skolas, kuri mācās [Aizsardzības] akadēmijā, tātad nākotnē būs virsnieki. Šobrīd vidusskolā ir vēl divi, kas stāsies akadēmijā pēc 12. klases. Ir daudzi tādi, kuri uzreiz nestājas akadēmijā, bet stājas NBS un tas ir tas plusiņš, ka viņi jau zina, ar ko viņiem tur nāksies saskarties un ir kaut kādas priekšzināšanas. Tas arī ir pluss, tieši tāpat kā jaunsargiem,” stāsta Mandelis.
Taču Guntars Jirgensons uzskata, ka pēc militārās apmācības var doties strādāt vai padziļinātāk apgūt ne tikai militāro jomu. Pēc priekšmeta apgūšanas paveras darba iespējas arī citās jomās, turklāt tās ir ar stabilu algu un sociālajām garantijām.
“Viņus ar lielāko prieku saņem pēc nelielas apmācības un kursiem gan muitā, gan policijā. Viņus īpaši arī gaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Apsardzes firmas, pirmkārt, izvēlēsies jauniešus, kas ir izgājuši šo sagatavošanās kursu, nevis meklēs kaut kādus citus jauniešus, kurus vēl vajag iemācīt, kas ir disciplīna, kas ir pakļaušanās komandām. Un es nemaz nerunāju par visām pārējām mākslām - apieties ar ieročiem, tuvcīņas paņēmieni, ierindas mācība un viss pārējais,” uzskata direktors.
Taču pat tad, ja skolēns neizvēlās savu karjeru turpināt Nacionālajos bruņotajos spēkos vai kādā citā saistītā jomā, Rīgas 28. vidusskolas direktors uzskata, ka no nodarbībām ir liels ieguvums un jaunieši, kuri apgūst valsts aizsardzības mācību, ir citādāki nekā tie, kuriem tas viss ir svešs.
“Viņi jau domā mazliet savādāk, jo nav noslēpums, ka viena daļa jauniešu mums ir bezveidīga masa. Armijā šīs lietas ir sakārtotas. Ja viņš iziet šīs apmācības, viņš labi saprot, ko nozīmē komanda, ko nozīmē pakļauties disciplīnai, ko nozīmē stāja un fiziskā sagatavotība, ko nozīmē sevis, savas domāšanas sakārtošana,” uzskata Jirgensons.
Līdzīgi domā arī nodarbību vadītājs Ronalds Mandelis. Liela daļa no tā, kas tiek apgūts mācībās, vēlāk var noderēt arī turpmākajā dzīvē.
“Valsts aizsardzības mācībā, pirmkārt, var vairāk apgūt un izjust dzimtenes mīlestību un patriotismu. Un pats svarīgākais saprast, ko tu kā savas valsts iedzīvotājs vari izdarīt savas valsts labā. Šeit var sagatavoties un apgūt ierindas apmācību, ieroču izjaukšanu un salikšanu, mezglu siešanu un visādas citas lietas, kas reāli var arī privātajā dzīve noderēt. Ja pat neej uz armiju, tālāk arī privātajā dzīvē var noderēt,” uzskata Mandelis.
Valsts aizsardzības mācībā iesaistās maz skolu
Kaut gan aptuveni viena piektā daļa no Latvijā esošajām vispārējās izglītības iestādēm atrodas galvaspilsētā, līdz šim tikai divas skolas - Rīgas 28. un 53. vidusskola - ir izrādījušas interesi par valsts aizsardzības mācību. Taču jau pēc šī semestra 53.vidusskola programmu pārtrauks.
Ne skolas direktore, ne arī nodarbību vadītājs nevēlējās atklāt, kāpēc tā, aizbildinoties, ka neesot jēgas runāt par to, kas jau pēc dažiem mēnešiem vairs nebūšot.
Tas nozīmē, ka galvaspilsētā turpmāk šādu priekšmetu būs iespējams apgūt tikai vienā skolā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ( Zaļo un zemnieku savienība) to skaidro ar to, ka pilsētā ir vairāk citu iespēju.
“Pilsētā ir daudz vairāk iespēju ko citu darīt. Un, protams, arī tās rocības, kādas ir pilsētas cilvēkiem, laukos ģimenēm nav. Tāpēc interesanta un ļoti plaša ir šī Jaunsardze, jo tā ir viena no ārpusskolas aktivitātēm, par kuru nav jāmaksā. Un tas ir ļoti būtiski daudzām mūsu valsts ģimenēm, un to mēs arī ļoti jūtam,” stāsta ministrs.
Tāpat Bergmanis uzskata, ka lauku skolas ievieš jaunus priekšmetus, jo tādā veidā cenšas piesaistīt jaunus vai noturēt esošos skolēnus.
“Mēs zinām, kāda ir šī brīža situācija, kad nauda seko skolēnam. Un katra skola mēģina bērnus piesaistīt savai izglītības iestādei. Un tas notiek ar kvalitāti vai kādu citu aktivitāti, kas uzrunā, un tad šie bērni dodas tieši uz šo skolu. Šis ir viens no veidiem, kā šobrīd daudzas skolas mēģina aktivizēt un uzrunāt,” uzskata Bergmanis.
Tam piekrīt arī Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons. Viņš arī stāsta, ka gan valsts militārās apmācības, gan Jaunsardzes kopējās sacensībās vai pasākumos daudz vairāk redzami jaunieši no reģioniem. Otrs iemesls, kāpēc skolas neizvēlās iesaistīties šajā programmā, ir nespēja nodrošināt mācībspēkus.
Ja tehniskais un materiālais nodrošinājums neprasa daudz līdzekļu, tad daudz grūtāk ir atrast nodarbību pasniedzēju, jo valsts aizsardzības mācībai nepieciešams cilvēks gan ar militāro, gan pedagoģisko izglītību, stāsta Valsts izglītības un satura centrā.
“Es tomēr gribētu teikt, ka tas ir ļoti būtiski - būt ar pedagoģisko izglītību. Un tajā pašā laikā ir būtiski jāiegulda gan līdzekļi, gan laiks arī šo Jaunsardzes instruktoru apmācībā. Tas nav absolūti vienkārši, un šim procesam jābūt vadītam un kontrolētam, jo process ir saistīts ar militāru prasmju apguvi,” uzskata VISC pārstāve Upeniece.
Visticamāk, nekad nebūs obligātais priekšmets
Civilās aizsardzības mācība no 2018. gada kļūs par obligāto priekšmetu skolās, bet ir maz ticams, ka tas varētu notikt arī ar valsts aizsardzības mācību. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis gan stāsta, ka no ministrijas atbalsts tam būtu.
“Protams, būtu labi, ja tas būtu tādā valstiskā līmenī ikvienā skolā, un mēs jau arī šeit spriežam, ka būtu gatavi šo noslēguma posmu, šo apmācību testēšanu salikt kopā ar Jaunsardzes testiem, un tādā veidā jaunieši varētu justies līdzvērtīgi, kad testi nokārtoti. Tas tests varētu būt universāls,” atklāj Bergmanis.
Tāpat Bergmanis norāda, ka veiktais pētījums liecina par šāda soļa atbalstu arī sabiedrībā.
“SKDS pētījums par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret šādām lietām, viennozīmīgi norāda uz to, ka cilvēki ir ļoti ieinteresēti, lai tas tā būtu, lai tas notiktu. Tie ir vairāk nekā 62%,” klāsta aizsardzības ministrs.
Tai pašā laikā Valsts izglītības un satura centrs norāda, ka tas nemaz nav nepieciešams. Tas savā veidā uzspiestu mācīties un apgūt to, ko ne katrs vēlas un spēj. Ja kādam nepadodas fiziskas aktivitātes, bet, piemēram, labi padodas eksaktās zinātnes, viņam ir jāļauj apgūt tās.
“Es neuzskatu, ka valsts aizsardzības mācībai būtu jābūt obligātam mācību priekšmetam visiem un ikvienam, tāpēc ka šī mācību priekšmeta apguve ir saistīta gan ar būtisku materiāltehnisko bāzi, gan pedagoga izglītību, jo pedagogam, kas to dara, ir jābūt ar divām izglītībām - gan militāro, gan pedagoģisko,” stāsta Ineta Upeniece.
Tāpat klupšanas akmens ir tas, ka valsts aizsardzības mācība parasti tiek organizēta skolās vai reģionā, kurā ir spēcīgi attīstīta Jaunsardzes kustība. Tas garantē, ka ir jau sagatavota materiāli tehniskā bāze, un pats galvenais - ir jaunieši, kuriem tas interesē.
Iespējams, lielāks skaits skolu priekšmetu neievieš, jo nav vēsturiskā jaunsargu pamata. Turklāt, ieviešot civilo aizsardzību, ir nepieciešams tikai skolotājs, valsts aizsardzības mācībai ir nepieciešams gan tehniskais nodrošinājums, gan arī atbilstoši izglītots cilvēks.
Taču interese par aizsardzības mācību ir. To apliecina gan tas, ka skolas sāk priekšmetu ieviest arī pamatskolā, gan arī Aizsardzības ministra teiktais, ka tam ir atbalsts sabiedrībā. Vairākas skolas pēdējā laikā ir izrādījušas interesei par valsts aizsardzības mācību, kas nozīmē, ka, iespējams, tuvākajā laikā skolu skaits būs lielāks par 13.
