Izmaiņas tiek paredzētas likumā par publiskas personas naudas un mantas izšķērdēšanu, normatīvajos aktos saistībā ar īpašumu atsavināšanu, kā arī likumā «Par pašvaldību budžetiem».
Savukārt Finanšu ministrijai valdība liks izstrādāt kārtību, lai pašvaldības varētu aizņemties valsts budžetā grantu izsniegšanai uzņēmējiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai premjers pirms gada uzdeva izvērtēt mehānismu, kā palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā. Mērķis bija panākt, lai pašvaldības mazāk pašas iesaistās uzņēmējdarbībā nozarēs, kur eksistē brīvā tirgus dalībnieki. Taču vienlaikus arī grozīt normatīvos aktus, lai pašvaldības vairāk varētu atbalstīt uzņēmējus savās teritorijās.
Pētījumā secināts, ka uzņēmēji var sekmīgi attīstīties, ja tiem ir pieejami aizņēmumi. Taču bankas negribīgi kreditē mazos un vidējos uzņēmumus, bet komersantiem, kas uzņēmējdarbību tikai plāno sākt, naudu neaizdod nemaz.
Tāpat izpētīts, ka uzņēmumiem, sākot vai paplašinot darbību, trūkst telpu ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai.
Lai problēmas risinātu, valsts jau mainījusi normatīvus, ļaujot pašvaldībām kvalificētiem speciālistiem izīrēt dzīvojamās telpas. Tāpat pašvaldības drīkst samazināt iznomājamās zemes vai mantas cenu, taču vietējās varas to dara kūtri. Nākotnē paredzēts, ka pašvaldības īpašuma nomniekiem būs arī pirmpirkuma tiesības, taču izpētē norādīts, ka pašvaldību rīcības brīvība var radīt riskus.