Piektdien īsi pirms pusnakts noslepkavotā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova piemiņu svētdien godināja arī Rīgā. Divos pēcpusdienā, laikā, kad Maskavā un citviet Krievijā sākās Ņemcova piemiņas maršs, Rīgā pie Krievijas vēstniecības pieminēt Ņemcovu bija sapulcējušies vairāki desmiti cilvēku. Klātesošie pie vēstniecības žoga nolika ziedus un aizdedzināja svecītes.
Ņemcova godinātāju vidū bija gan nevalstisko organizāciju pārstāvji un žurnālisti, gan vairāki politiķi. Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, vērtējot Ņemcova bojāejas apstākļus, sacīja: "Protams, tā ir politiska slepkavība! Ņemcovs bija viena no visredzamākajām Krievijas opozīcijas figūrām, ļoti starptautiski pazīstams politiķis ar lielu starojumu. Pirms pāris gadiem viņš bija Eiropas Parlamentā, Eiropas Tautas partijas frakcijā un man bija iespēja viņu vērot tādā attālumā. Viņam bija ārkārtīgi labas runasspējas, spēcīga argumentācija un ļoti liels personīgais šarms, kas darbojās kā uz vīriešiem, tā uz sievietēm."
Uz spontāno piemiņas pasākumu sanākušie ļaudis savā starpā apsprieda piektdienas vakara asiņainos notikumus Maskavā. Viņu domas par to, vai Ņemcova noslepkavošana varētu radīt arī kādas pārmaiņas Krievijā, gan dalās. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Einars Cilinskis pieļauj, ka notikušais varētu kļūt par pagrieziena punktu.
”Es domāju, ka šis notikums var tiešām nest izmaiņas. Tas nebūs vienkāršā veidā, domājot, ka uzreiz uzvarēs demokrātija, tā diez vai. Bet aiz šī notikuma var būt dažādas tālākās sekas, izejot no tā, ko Putins būs nozīmējis par vainīgo. Bet es domāju, ka notikumi sekos," teica Cilinskis.
Savukārt bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns apšauba, vai Ņemcova noslepkavošana kādam ”atvērs acis". "Domāju, ka tie, kas apzinājās, kas Krievijā notiek, to apzinās vēl skaudrāk. Viņos diez vai kas mainījās. Tie, kas vēlas, lai tas notiek Krievijā, arī visu apzinās un neslēpti par to priecājas. Arī tādā ziņā nekas nav mainījies.
Bet es domāju, ka diemžēl, un to arī daudzi pasaules apskatnieki min, ir līdzības ar Kirova slepkavību 1937. gadā, tad sākās atklātas represijas. Mainās tas, ka, manuprāt, vara ir pārgājusi Rubikonu un atpakaļceļa vairs nav esošajai varai. Attiecībā uz cilvēkiem… Nezinu, tas būs jāskatās," vērtēja Bordāns.
No Krievijas vēstniecības ēkas pie sanākušajiem neviens neiznāca. No malas izskatījās, ka vēstniecībā svētdien neviena nav. Piemiņas brīža laikā notika īss incidents starp kādu vīrieti, kurš pie vēstniecības žoga vēlējās nolikt lapas, kurās lasāms teksts, kurā Ņemcova slepkavībā apsūdzēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Policisti viņu mēģināja aizkavēt, bet incidentā nekavējoties iesaistījās klātesošie.
Patlaban ir vairākas versijas, kādēļ Ņemcovs nogalināts.
Ņemcovu nogalināja piektdienas vēlā vakarā Maskavas centrā, dažus simtus metrus no Kremļa. Viens vai vairāki šāvēji no garāmbraucoša auto politiķa mugurā raidīja četras lodes. Politiķis bija zināms kā ass Kremļa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis un svētdien Maskavā bija paredzēts tā saucamais antikrīzes gājiens, kurā tiktu pausta arī noraidoša attieksme pret karu Ukrainā.
Viena no Ņemcova līdzgaitniecēm Ksenija Sobčaka atzina, ka Ņemcovs tuvākajā laikā grasījās nākt klajā ar pierādījumiem par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā. Arī savā pēdējā intervijā radiostacijā "Eho Moskvi" Ņemcovs pauda, ka Krievijas armija atrodas Ukrainā un karš ar šīs valsts armiju ir tiešs cēlonis ekonomiskajai krīzei Krievijā.
Šoku par notikušo ir pauduši gan nogalinātā politiķa līdzgaitnieki, gan ārvalstu līderi. Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas centienus apslāpēt demokrātiju valstī. Putins ir paudis, ka darīs visu iespējamo, lai slepkavas tiktu notverti. Tomēr daudzi atgādina, ka līdz šim nogalināto opozicionāru slepkavības nav atklātas. Vēl dažu citu opozicionāru nāves ir mīklainas. Toties ekspertiem ir dažādi viedokļi par to, kādu ietekmi Ņemcova slepkavība var atstāt uz Krievijas politiku. Taču tiek atzīts, ka nelabvēļu Ņemcovam Krievijā netrūka.
