Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns skaidroja, ka pēc LNB būvniecības līguma noslēgšanas 2008.gadā KM katru mēnesi ieturēja noteiktu summu kā garantiju par veicamajiem darbiem. Beidzoties līgumam un nododot ēku ekspluatācijā, KM tā bija jāizmaksā būvniekiem - kopumā vairāk nekā deviņi miljoni eiro, kas maksājami divās daļās. Taču līdz šim nav saņemta pat pirmās daļas atmaksa.
Tāpat līgumā iestrādāts indeksācijas koeficients cenu korekcijai atbilstoši inflācijai vai deflācijai. Būvnieka ieskatā gan šis koeficients neatbilst ne būves statusam, ne tam, kas līgumā minēts.
Līdz ar to Saukāns norāda uz nepilnu 18 miljonu eiro saistībām, ko ministrija neesot izpildījusi. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka ieturējumu naudu un indeksāciju nedrīkst saistīt kopā. Pretējās domās ir kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), sakot, ka atbilstoši līgumam ieturējuma nauda izmantojama vienas vai otras puses saistību segšanai.
KM ieskatā saistībā ar indeksācijām būvnieks valstij parādā piecus miljonus eiro. Līdz 2011.gadam indeksācijas veica būvnieks, taču tad atteicās to darīt un to nolēma darīt pats būvinženieris.
Savukārt valsts būvniekam nav parādā, uzsver Melbārde. Viņa arī norāda – līgumā ir skaidri un nepārprotami noteikti indeksi, taču būvniekiem šie indeksi nepatīk. Tie sadārdzinātu būves cenu par 9,4 miljoniem eiro.
Ministre gan atzīst, ka neizmaksāta palikusi ieturējuma nauda. Ministrija esot gatava atņemt no tās būvnieka parādu par indeksāciju, taču būvnieks neesot atsaucies šādam piedāvājumam.
To, ka līgums ar būvnieku par Gaismas pils celtniecību ir ļoti sarežģīts, atzīst arī projekta īstenošanas Uzraudzības padomes loceklis, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). Padome secinājusi, ka abi strīdus objekti – indeksācijas koeficients un ieturējuma naudas – būtu jānošķir un jārisina atsevišķi.
Padome lēma, ka ieturējuma nauda būvniekam būtu izmaksājama, jo nav juridiska pamata to nedarīt, norādīja Šadursksi. Viņš gan arī skaidroja KM pozīciju, kas šo summu centās paturēt kā buferi būvnieka saistībām pret valsti šajā strīdā.
Uzraudzības padomes lēmumiem gan ir rekomendējošs raksturs, bet, ja tos neievēro, tad no šādas padomes nav jēgas, atzina Šadurskis. Viņš arī ieteica – ja pastāv strīds starp abām pusēm, tad nav jēgas to iesaldēt, bet jāvēršas tiesā.
