Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Ušakovs klāstīja - viņš joprojām uzskata, ka daudzās situācijās valsts un pašvaldības iestādes var izmantot krievu valodu, piemēram, pieņemot kādu iesniegumu krieviski un tālāk jau strādāt ar to latviski.
Viņš stāstīja, ka šis bija gadījums, kad pieņemt lēmumu parakstīties par referendumu bija grūti.
No vienas puses, pēc vēlēšanām, kurās “Saskaņas centrs” uzvarēja, bet to neiekļāva valdībā, partijas vēlētāji jutās aizvainoti. Koalīcijas “partijas runāja – ņemt vai neņemt tos krievus valdībā”, bet “Saskaņas” vēlētāji uzskatīja, ka viņi to ir pelnījuši, klāstīja Ušakovs.
No otras puses, viņš piekrīt, ka latviešu valodai nepieciešami instrumenti, lai to aizstāvētu, kad apkārt ir citas lielas valodas.
“Es esmu politiķis, es esmu nekas bez vēlētājiem,” savu izvēli pamatoja Ušakovs.
Referendums par oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai notika pēc radikālā aktīvista Vladimira Lindermana un viņu atbalstītāju rosinātās parakstu vākšanas 2012.gada februārī, un pilsoņu vairākums pārliecinoši noraidīja šo priekšlikumus. Pēc referenduma politiķi sāka plaši apspriest sabiedrības saliedētības problēmas, bet rezultātā pieņēma Satversmes preambulu, kurā uzsvērtas nacionālās valsts un latviešu valodas vērtības. Gadu pēc referenduma Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda pārliecību, ka referendums nesašķēla sabiedrību un sašķelti ir vien politiķi.
