Panorāma

LIZDA vērsīsies Satversmes tiesā

Panorāma

Baznīca neiebilst pret tramvaju kapos

Vai Skanstes ielā vajadzīgs tramvajs?

Ušakovs: Ja būtu iespējams, ar abām rokām atbalstītu tramvaja līniju uz Purvciemu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai arī tā sauktā Lielo kapu tramvaja projekts jau ir iesniegts izvērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, daļa sabiedrības cer, ka tauta spēs to apturēt. Rīgas mērs Nils Ušakovs atzīst - ja ir iespēja apgūt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tad tas ir jādara. Tiesa, viņš atzīst, ka tramvajs uz Purvciemu būtu nepieciešamāks.

Rīgas domē (RD) aprēķināts, ka Skanstes līnija kopumā izmaksās 97,4 miljonus eiro, no kuriem 70 miljonus piešķirs ES Kohēzijas fonds.

Eksperts satiksmes jautājumos Tālis Linkaits par līnijas lietderību ir skeptisks.

"Arī tajos aprēķinos, kas ir publiski pieejami Ministru kabinetā, bija norādīts, ka šī tramvaja līnija būs par trešdaļu neefektīvāka nekā 6.tramvaja maršruts.

Līdz ar to, ja mēs vēlamies būvēt tramvaja līnijas, tad ir jābūvē tur, kur tiešām ir lielas pasažieru plūsmas, kuras ātri nepieciešams nogādāt centrā vai cauri centram," saka Linkaits.

Pašvaldībā uzver – ja ir iespējams paņemt tik lielu naudu, tad tā ir jāņem, galveno uzsvaru liekot uz faktu - vai nu šī līnija, vai neviena cita.

Taču tikai Skanstes apkārtne atzīta par prioritāri attīstāmu un degradētu teritoriju.

"Skanstes projekts tiek īstenots ar ļoti lielu Eiropas līdzfinansējumu, aptuveni ar 70% no visa projekta apjoma. Eiropas līdzekļus, ņemot vērā daudzus faktorus – citu transportu pastāvību šajā apkārtnē, gan arī degradēta vai nav degradēta teritorija - mēs varējām izmantot tikai Skanstes tramvajam," skaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").

Viņš arī piezīmē, ja būtu iespējams, tad pats ar "abām rokām balsotu par tramvaju uz Purvciemu".

Taču Purvciems nav atzīts par degradētu teritoriju, kas ir nepieciešams, lai piesaistītu ES finansējumu.

Mēra teikto precīzi atkārto arī "Rīgas satiksmē", kas ir projekta autors tā tālākai virzīšanai.

"Ne Pļavnieki, ne Purvciems, ne Dreiliņi nav uzskatāms par šādu [degradētu] rajonu," bilst SIA "Rīgas satiksme" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nav atrodams neviens vārds par to, ka iecerētajai tramvaja līnijai jāatrodas obligāti degradētā, prioritāri attīstāmā teritorijā. No šī viedokļa projektu nevērtēs arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kuras atzinums tālāk tiks nodots Finanšu ministrijai un vēlāk arī Eiropas Komisijai (EK). "Te EK neko nekomentēs. Tā ir pašvaldības izvēle. Likums par pašvaldībām nosaka pašvaldībai tiesības plānot savu teritoriju. Ja pašvaldība ir vienojusies, ka viņa attīstīs savu teritoriju šādā veidā, tad valsts šajā gadījumā uzticas pašvaldības izvēlei," uzsver aģentūras Projektu atlases departamenta direktore Gundega Šulca.

Arī Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kas noteiktā veidā saistīti ar plašo sliežu transporta attīstības projektu, noraida izskanējušo prasību veidot tramvaju līniju tieši degradētā teritorijā. Atbildīgajās ministrijās uzver tieši pašvaldības izvēli.

Tikmēr sabiedrības pārstāvji, protestējot pret iespējamo būvniecību daļā no Lielo kapu teritorijas, ir sākuši vākt parakstus interneta vietnē "manabalss.lv". Vērienīgais projekts nodēvēts par "kapu tramvaju", un pret tā būvniecību dažu dienu laikā nobalsojuši nepilni 800 iedzīvotāju. Viens no viņiem ir arī Dainis Īvāns.

"Es neredzu nekādu pamatojumu tramvaju līnijai, izņemot to, ko Rīgas domes vadoņi ir izteikušies, ka vajagot paņemt naudu. Ja tas ir galvenais motīvs, tad ļoti bēdīgi, ka pilsēta attīstās pēc principa - kaut ko paņemsim un kaut ko notērēsim," norāda Īvāns, gan saglabājot optimismu.

"Ir cerības, ka sabiedrība piespiedīs valdību un Rīgas domi no šāda projekta atkāpties," saka Īvāns.

Vērienīgā ES līdzfinansētā projekta mērķis ir palielināt videi draudzīga sabiedriskā transporta pasažieru skaita pieaugumu. Iecerētajā Skanstes līnijā gadā būtu jāspēj pārvadāt 1,2 miljoni pasažieru.

Plānotā tramvaju līnija Rīgā Skanstes ielā ir viens no tā sauktajiem lielajiem projektiem. Tā ietvaros paredzēts attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru, precīzāk, sliežu infrastruktūru trīs lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Vērienīgā projekta kopējais attiecināmais finansējums ir nepilni 113 miljoni eiro. No šīs summas 96 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, savukārt pārējā daļa – vismaz nepilni 17 miljoni eiro - ir nacionālais finansējums, ieskaitot pašvaldību līdzekļus.

Ieguldījumu rezultātā visās trīs pilsētās līdz 24. gada 1. janvārim ir jātop tramvaju līnijām astoņu kilometru garumā. Rīgas līnijas plānotais garums ir 3,6 kilometri.

Šajā projekta stadijā vēl netiek runāts par konkrētu maršrutu, bet iecerētā, pašlaik iezīmētā līnija sākas Pētersalas ielā, kur jaunais tramvajs būtu savienots ar 9. un 5. tramvaja maršrutu. Jaunā tramvaju līnija virzītos pa Sporta, Skanstes ielu, Zirņu ielu un Senču ielu, kur pārbūves rezultātā, visticamāk, tiktu skarta arī Lielo kapu teritorija. Tālāk tramvajs virzītos pa Pērnavas ielu, līdz savienotos ar tramvaja līniju Barona un Pērnavas ielas krustojumā.

Vēstīts, ka zemju īpašnieki, pa kuru īpašumiem varētu braukt tramvajs, pagaidām iebilst pret tā būvniecību. Rīgas dome gan jau ir akceptējusi Lielo kapu tramvaja projektu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti