Ķekavas novada privātmāju ciemats ''Loreķu lauks'' uzbūvēts uz kādreizējās lauksaimniecības zemes, un centralizētais ūdensvads šeit nekad nav bijis.
“Sava spice ir, zinu, ka kaimiņiem ir dziļurbums tā kā problēmu nav. Paši neesam diezgan sen taisījuši analīzes. Esam dzirdējuši, ka kaut kur tuvāk pie putnu fabrikas tiešām [ūdens] ir ''fuj'', bet mums garša laba,” stāsta Loreķu ciema iedzīvotāja Agnese Plostiņa.
Pašvaldībā veiktās analīzes gan liecinot par pretējo. Ūdens kvalitāte, palielinoties apbūvei, pasliktinās, un to novērst varot'' tikai izbūvējot centralizēto ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu.
“Jā, nav slikts ūdens, tomēr lielākā laika griezumā šie rādītāji pasliktinās. Un pienāks tas brīdis, ka būs jūtama arī slikta garša, bet to brīdi mēs nevēlamies sagaidīt,” norāda Ķekavas novada teritorijas plānotāja Līga Sēja.
Kanalizācijas sistēmu vēl var paspēt izbūvēt, izmantojot Kohēzijas fonda līdzekļus, bet ūdensvada būvniecībā pašvaldība gatava ieguldīt savu naudu. Problēma ir tā, ka ciemata ielas, kur jāveic būvniecība, pārsvarā ir privātīpašums, bet daudzi šādam projektam nepiekrīt. “Pa manu ceļu – nepiekrītu. Viņi sadangās, un neviens jau to nesaremontēs,” saka zemes īpašnieks Māris.
Lai sasniegtu vēlamo, uzsākta lokālplānojuma izstrāde, jo Ūdenssaimniecības pakalpojumu jaunais likums, kas spēkā stājās šogad, paredz, ka būvniecības saskaņošanu var aizstāt ar zemju īpašnieku informēšanu, ja izstrādāts lokālplānojums. Tomēr nav likuma, kas varētu piespiest iedzīvotājus pieslēgties centralizētajam ūdensvadam.
“Acīmredzot, kamēr to nespiedīs saistošie noteikumi vai kādi citi regulējumi, viņi to varēs nedarīt, bet mēs esam devuši iespēju. Es atvainojos – šis nav kaut kur Latvijas pierobežā, šī ir Pierīga,” pauda Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics (Reģionu alianse).
Pašreiz paralēli lokālplānojuma izstrādei notiek arī būvprojekta izstrāde, bet īstenot apmēram trīs miljonus eiro vērto projektu, no kura 1,2 miljoni būtu Eiropas finansējums, paredzēts 2018.gadā.
