Panorāma

Kā reklāmēsim prezidentūru?

Panorāma

Slideno ceļu dēļ daudz avāriju

Tuvinieki sirmgalvjus mēnešiem atstāj slimnīcā

Tuvinieki sirmgalvjus mēnešiem ilgi atstāj slimnīcās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kad atskan kārtējā sirsnīgā Ziemassvētku dziesma par došanos mājās un svētku svinēšanu ar ģimeni, daudzu slimnīcu nodaļās medmāsas pieklusina radio. Rīgā nav tādas slimnīcas, kurā nebūtu veca, slima un bezspēcīga pacienta, kurš ir kļuvis nevienam nevajadzīgs. Tuvinieki no kopjamiem tētiem, mammām, brāļiem un māsām cenšoties izvairīties pat mēnešiem ilgi. Nereti tieši svētku laikā pansionāti esot tā pārpildīti, ka brīvu gultu nav.

Ķirurģijas klīnikas palātā guļošais onkulītis sapņo. Ja māsiņa viņu pamodina, īsti nesaprot, kur atrodas. Tādu - vecu un pamperos guļošu - tuvinieki viņu negrib ņemt uz mājām. Neņem arī blakus gultā guļošo ar lauzto kāju. Šajā palātā viņi tādi ir divi.

Bet tādi - negribēti cilvēki - ir katrā šīs lielās slimnīcas klīnikā. Vieni ir veci, citi - gados jauni cilvēki. Vairāki ar neārstējamu vai hronisku diagnozi. Daudziem ir tikai kāda fiziska kaite. Viņi ir pie pilnas apziņas, kad slimnīcā pasaka - neviens jums pakaļ nebrauks.

"Tās ir tādas dziļas skumjas, ka nevienam tu neesi vajadzīgs. Kad tiki pats galā, tad - jā. Vēl jau tas materiālais. Diemžēl daudzi pārraksta kādam dzīvokli vai īpašumu un tad vairs nav vajadzīgi. Jā, tādi gadījumi mums ir," stāsta Sociālā dienesta vadītāja Anita Voitkeviča.

Savā ziņā var saprast arī tuviniekus. Kopjams cilvēks ir kā zīdainis, viņš ir jābaro vai jāmazgā. Slimnīcā saka - izeja ir ievietošana aprūpes iestādē. Taču tā vietā cilvēki izvēlas slimnīcas, jo viena gultas diena te nereti izmaksā lētāk nekā aprūpes centrā.

"Piederīgie mums draud, piesauc Hipokrāta zvērestu. Dara, ko var, lai atrastu kādu vecu slimību, senu diagnozi sirmgalvim un saka - tādu mēs viņu mājās neņemsim," stāsta Traumatoloģijas klīnikas vadītāja vietnieks Andris Vikmanis.

Sociālā dienesta vadītāja gandrīz katru dienu zvana kādam un lūdz beidzot izņemt no slimnīcas tuvinieku.

"Mēs visi reiz būsim veci. Mēs nezinām, kādi mēs būsim. Vai mūsu bērni rūpēsies par mums? Viņiem ir piemērs, ka var arī nerūpēties," saka Anita Voitkeviča.

Parasti tie ir vairāki mēneši, kuru laikā pēc neskaitāmām sarunām ar veco cilvēku dēliem, meitām, māsām vai brāļiem izdodas tomēr atrast viņiem vietu, pārvedot uz kādu pansionātu vai tomēr mājām. Šajā, Ziemassvētku laikā, brīvu vietu aprūpes iestādēs neesot.

"Svētkos no tiem cilvēkiem grib tikt vaļā, to mēs redzam pat komercvietās. Tur mums saka - nevaram paņemt. Kaut kā tieši uz svētkiem cenšas atbrīvoties," norāda Anita Voitkeviča.

Melnākais rekords bija divi gadi, kuru laikā ārsti centās pierunāt ģimeni paņemt uz mājām savu tuvinieku. Viss bija velti. Viņš nesen nomira. Slimnīcā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti