To laikam visprecīzāk pateicis Austris Augusts, kuram izdevās sagaidīt aknu transplantāciju. Viņš teica – valsts melo. Un tā ir taisnība. Trīs reizes valdība jau pārcēlusi datumu, kad solīja beidzot aknu transplantācijas apmaksāt no nodokļu maksātāju naudas, atbrīvojot slimos cilvēkus no publiskām ziedojumu lūgšanas kampaņām.
Sociālajos tīklos cilvēki par valsts atbildību Baibas nāvē izsakās tieši un konkrēti. Juris Millers raksta: "Domāju, Baiba Barone kļūs par simbolu mūsu valdības ciniskajai attieksmei pret pašu tautu. Vieglas smiltis!" Monta Jakovela saka: "Šodienas skumjās prātu neatstāj vēl kāda doma - valsts ir tiešā veidā atbildīga par Baibas Barones nāvi. Apmuļķoja un deva veltas cerības". Ainārs izsakās: "Viņas stāsts daudzus no mums padarīja dzirdīgākus par to, kas notiek LV medicīnā..." Natālija Žogole atzīst - "pārāk ilgi Baiba gaidīja savu glābšanu...no "siera grāmatas izdevējiem”''. Eduards Menckops komentē: "Viņas nāve uz valdības sirdsapziņas! Un deputātu ''kvotām''!" Bet Jānis raksta: "Tiešām lielajos gaiteņos neattapsies???!!! To var pielīdzināt "slepkavībai" no valsts puses!!!"
Arī Rūta Dimanta, kuras vadītā organizācija “Ziedot.lv” ne vien vāca līdzekļus Baibas operācijai un vēlāk arī milzīgā gaidīšanas laika rēķina apmaksai, uzskata, ka tā ir valsts attieksmes demonstrēšana.
"Tā ir tīra valdības atbildība," nešaubās Dimanta, atgādinot, ka veselības ministre Anda Čakša ir no premjera partijas. "Netiek novērtēta dzīvības cena... tas grauj valsts pamatus."
Brīdī, kad Baiba bezpalīdzīgi bez valsts atbalsta gulēja Tartu slimnīcā, deputāti naudu, kas būtu varējusi viņu glābt, piešķīra kapličām, uzsvēra Dimanta.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nešaubās, ka jebkura cilvēka nāve, īpaši bērna nāve, ir traģēdija, un izteica vislielāko līdzjūtību Baibas mammai. Valsts prezidents uzskata, ka pēc traģēdijas ar Baibu tas ir Ministru kabineta pienākums beidzot ikvienam iedzīvotājam skaidri pateikt, "ko mēs apmaksājam un ko - nē".
Baibai smagas veselības problēmas radīja aknu slimība, taču Latvijā ir arī vēža slimnieki, ļoti slikta situācija ar C hepatīta pacientiem. Tādēļ Ministru kabineta ziņā ir pateikt, ko veselības nozarē darīsim, un ko nē.
Valdības ministri katru, kurš gaida aknu transplantāciju, ir mānījuši trīs reizes.
Gunta Belēviča laikā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos tika solīts transplantācijas sākt šī gada 1.jūlijā. Tas nozīmē, ja mūsu mediķi tam nebūtu gatavi, pacienti varētu doties uz Tartu vai jebkuru citu slimnīcu, bet rēķinu segtu valsts.
Trīs dienas pirms 1.jūlija veselības ministre Anda Čakša parakstīja grozījumus, kas transplantāciju atlika vēl par pusgadu, proti, sola sākt ar 2017.gada 1.janvāri. Bet septembra beigās sekoja nākamie grozījumi, kas Leonīda, Baibas, Austra un citu likteni izlēma vienā teikumā “Skaitli 2017 aizstāt ar skaitli 2018”.
Čakša telefonsarunā Latvijas Televīzijā vispirms izteica dziļa līdzjūtību Baibas tuviniekiem, taču uzsvēra, ka visi solījumi bez finanšu seguma ir bezatbildība.
Viņa jau uzrunājusi premjeru, lai rastu iespēju palielināt veselības nozares finansējumu, lai tādas situācijas kā ar Baibu neatkārtotos.
Ministre gan atzinusi, ka Latvijas simtgadē aknu transplantācijas būs iespējamas vienīgi tad, ja būs veiktas reformas veselības aprūpē. Tas nozīmē arī slimnīcu slēgšanu, pakalpojumu koncentrēšanu dažās lielākajās un desmitiem citu nepopulāru, bet vajadzīgu lēmumu.
