“Ja atkritumi sakrājas, tad tos nolieku kādā maliņā, un tad, kad novieto konteinerus, tad lietoju,'' ludzāniete Anna neslēpj - rudenī un pavasarī viņa regulāri seko pašvaldības avīzē publicētajai informācijai par ikgadējām Tīrības dienām, jo pusgada laikā parasti atrodas kāda lielāka manta, kas būtu jāizmet. Un šādas pašvaldības akcijas, novietojot pilsētā bezmaksas lielgabarīta konteinerus, viņasprāt ir ļoti noderīga: “Ļoti labs žests. Pašam tev ir jāpasūta, jāmaksā kādi 100 eiro par vienu diennakti, bet te par velti.”
Līdzīgā akcijā Ludzā šī gada pavasarī pašvaldība lielgabarīta atkritumu izvešanai jau iztērējusi 7 000 eiro, oktobra tīrības mēnesī plānots tērēt vairāk – 10 000 eiro.
Ludzas novada domes vides inženieris Aivars Strazds vairāku gadu garumā ir akcijas koordinators un atzīst, ka ar katru gadu cilvēki kļūst aktīvāki, paši zvana uz pašvaldību, interesējas, kur plānots izvietot konteinerus, paši iesaka, kur tas būtu nepieciešamāks.
“Diemžēl konteinerus nevaram nodrošināt katrā pagalmā, bet cenšamies izvietot, pamatojoties uz iedzīvotāju zvaniem, plānojot skatāmies, kur visvairāk atkritumu bija iepriekšējos gados. Šeit oranžajā septiņkubīgajā konteinerā iedzīvotāji visbiežāk atstāj mēbeles, lielos dīvānus. Tad, kad viņš ir pilns, tad sazvanāmies ar ''Ludzas apsaimniekotāju'' un konteiners tiek izvests uz atkritumu šķirošanas laukumu,” skaidro Aivars Strazds.
Tīrības dienas notiek visā Ludzas novadā. Arī lauku pagastos noteiktas vietās cilvēki var izmest savus atkritumus. Vides inženieris stāsta, ka tur to ir daudz mazāk kā pilsētā:
“Pagastos arī tiek izvietoti oranžie konteineri, bet tur tas notiek vienreiz gadā. Pagastu vadītāji dod ierosinājumus un priekšlikumus, tad arī plānojam, kad izvietot konteinerus.”
Ludzas novada iedzīvotājiem ir iespēja arī pašiem nogādāt savus lielgabarīta atkritumus uz atkritumu savākšanas laukumu Rūpniecības ielā, vai arī pasūtīt uzņēmumā ''Ludzas apsaimniekotājs'' oranžo konteineru speciāli savu atkritumu izvešanai. Tas gan ir maksas pakalpojums, un tādēļ vietējie to bieži neizmanto. Tāpēc pilsētā nereti veidojas arī stihiskas izgāztuves. ''Ludzas apsaimniekotājs'' regulāri cīnās pret nesakoptību, šādās vietās pēc to sakopšanas iekārtojot puķu dobes un veidojot apstādījumus.
“Tajās vietās vienkārši iestāda kādu tūju vai kādu dekoratīvo apstādījumu un uzliek zīmi, ka atkritumus nevar izmest.
Pārsvarā, kur iestādītie zaļie dekoratīvie augi, tur cilvēki nemet atkritumus. Jaunas izmešanas vietas nav konstatētss,” atzīst ''Ludzas apsaimniekotāja'' pārstāvis Armands Rudovičs.
Taisija dzīvo privātmājā, ejot no darba, katru dienu viņa iet garām atkritumu konteineriem, pie kuriem vēl nesen bijusi stihiska atkritumu izgāztuve. Viņa novērojusi - pēdējā laikā situācija pilsētā ir uzlabojusies: “Kad te tā milzīgā kaudze bija, bija tiešām šausmīgi, tagad šķiet, ka atkritumus vairs nemet. Eju, skatos - košumkrūmi iestādīti, skaisti, labiekārtota vieta.”
Ludzas “Tīrības mēneša” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu pilsētu un uzturēt to tīru. Šādu akciju ietvaros Ludzas novadā kopumā tiek izvesti aptuveni 60 konteineri lielgabarīta atkritumu gadā. Šogad Ludzas novada pašvaldībai īpašā tīrības akcija izmaksās nepilnus 20 tūkstošus eiro.