No Centrālās statistikas pārvaldes datiem izriet, ka daudzdzīvokļu ēkās ar 10 un vairāk dzīvokļiem dzīvo 62,4% Latvijas iedzīvotāju, bet viensētās, savrupmājās vai rindu mājas daļā kopumā dzīvo nepilni 30% iedzīvotāju.
Eiropas Savienībā vēl tikai spāņi vairāk nekā latvieši dzīvo dzīvokļos, bet, piemēram, Īrijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju dzīvo privātmājās.
Vērtējot mājokļa labiekārtotību, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina - mājoklī kanalizācijas nav 10% iedzīvotāju. Aukstā ūdens apgāde – ūdensvads ir 91,4% procentos mājokļu, bet karstā ūdens apgāde ir 83,8% mājokļu.
“Piemēram, pēc tāda rādītāja, kā tekoši jumti, mitras sienas vai trupe logu rāmjos, vidēji visā Latvijā uz tādu problēmu norādīja 21,3% mājsaimniecību. Tajā pašā laikā no visiem nabadzīgākajiem 39% bija tāda problēma un no turīgākajiem tikai 10%,” stāsta Statistikas pārvaldes Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs.
To, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir salīdzinoši vecs, atzīst arī Ekonomikas ministrijā. Mājokļu politikas departamentā novērots, ka visvairāk par ēku atjaunošanu rūpējas Valmierā, Liepājā un Ventspilī, bet vismazāk Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.
“Pilsētās, kur tas process ir masveidīgs, ja tu neesi renovējis, tev gribas, lai ir tikpat labi kā kaimiņam. Tu esi spiests tajā procesā iesaistīties, pat ja neesi domājis sākotnēji. Vispārējā ieinteresētība ir stipri lielāka nekā Rīgā,” norāda ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Nekustamo īpašumu darījumu starpnieki stāsta – salīdzinot viena projekta ēkas, tajās, kurās iemītnieki nomainījuši stāvvadus un tās remontējuši, dzīvokļu vērtība ir lielāka, pat ja pašā dzīvoklī būs vajadzība pēc kosmētiskā remonta. Pircēji mājas kopējam stāvoklim pievērš arvien lielāku uzmanību. Salīdzinot ar nekustamo īpašumu tirdzniecības buma laikiem, cilvēki kļuvuši krietni piesardzīgāki izvēlē. Tirgū joprojām dominē darījumi vecajos sērijveida dzīvokļos.
“Trīs jautājumi, kas ir nākuši klāt - kas ir apsaimniekotājs, kādi ir apsaimniekošanas ikmēneša maksājumi, ļoti svarīgi klientam, cik liels ir nekustamā īpašuma nodoklis, un, ja ir dzīvoklis, tad vai zeme zem mājokļa ii īpašumā vai nomā,” stāsta SIA “Latio” Mājokļu tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte.
Vērtējot mājokļa vidējo platību, sanāk, ka viena mājsaimniecība ar vidēji 2,4 iemītniekiem dzīvo 70 kvadrātmetru dzīvoklī. Istabu skaita ziņā vidēji uz mājsaimniecību ir 2,8 istabas. Vērtējot istabu skaitu, vidēji valstī vienam iedzīvotājam sanāk 1,2 istabas.
Taču, pētot skaitļus citā griezumā, atklājas, ka, piemēram, daudzbērnu ģimenes dzīvo daudz lielākā šaurībā – uz katru ģimenes locekli daudzbērnu ģimenē vidēji ir 0,6 istabas.
Šos faktus apstiprina arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Viņa norāda - jo vairāk bērnu, jo sliktāka mājokļa kvalitāte. Latvijā šie jautājumi nav daudz pētīti. Taču viņa novērojusi tendenci, ka ģimenes, kas vēlas vairāk bērnu, pārceļas tālāk no galvaspilsētas.
“Jautājums ir arī par ģimenēm, kur ir divi bērni vai viens bērns – redzēt to perspektīvu, kā valsts vai pašvaldība palīdzēs. Ir ļoti būtiski, lai varētu plānot uz priekšu; tā politika ir tāda īstermiņa un ārkārtīgi mainīga, jo daudzām ģimenēm ar nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu, kas ir noticis pēdējo gadu laikā, finansiālā situācija ir smagi ietekmēta,” norāda Aivita Putniņa.
Centrālās statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka vidējie izdevumi par mājokli vienai mājsaimniecībai vidēji Latvijā ir 140 eiro mēnesī. Uz apkures un elektroenerģijas tarifu rēķina šie izdevumi, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājušies. Vidēji Rīgā izdevumi par mājokli sastāda 167 eiro mēnesī, bet Latgalē 99 eiro mēnesī.
