Tieši Latgale ir pirmais reģions, kur pirms gada tika nolemts uzsākt Latvijas tiesu reorganizāciju, būtiski mainot Latgales reģiona tiesu struktūru:
sešu tiesu un piecu zemesgrāmatu nodaļu vietā izveidojot divas tiesas un divas zemesgrāmatu nodaļas.
Latgalē tagad darbojas divas galvenās tiesas: Rēzeknē un Daugavpilī. Pārējās tiesas un nodaļas – Krāslavā, Preiļos, Ludzā un Balvos – ir jauno, apvienoto tiesu struktūras. Latgale ir pirmais reģions Latvijā, kur pērnā gada februārī sākta šādas reformas īstenošana.
Ātrāk izskata lietas
Lai novērtētu, vai tiesu darba efektivitātes paaugstināšana, tiesnešu specializācija un citi izvirzītie mērķi sasniegti, Latgales apgabaltiesā notika Saeimas Juridiskās komisijas un Tieslietu ministrijas sēde.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) izbraukuma sēdē pauda, ka tiesu reformai ir bijuši ne tikai tiesiskie, bet arī arī finansiālie ieguvumi.
Aizvadītajā gadā Tieslietu ministrija uz reformas rēķina ietaupījusi 150 000 eiro.
“Šīs reformas mērķis bija izveidot divas lielas tiesas, kas arī tika izdarīts. Tā ir Rēzeknes tiesa un Daugavpils tiesa. Infrastruktūras ziņā nekas nemainījās - minētajās pilsētās, piemēram, Balvos un Ludzā, saglabājās tiesu nams, kurā cilvēki var iesniegt prasības pieteikumus, kurā arī notiek tiesas sēdes,” stāstīja Bērziņš.
Kā galvenās pārmaiņas tiesas procesā viņš minēja lietu sadales kārtības maiņu: “Notika lietu sadales izlīdzināšana. Pieņemsim, ja Ludzas tiesā noslodze bija salīdzinoši neliela un Rēzeknes tiesā bija pietiekami liela, tad šobrīd šī noslodze ir izlīdzināta starp visām tiesām. Šobrīd pirmie rādītāji liecina par to, ka lietu izskatīšanas termiņi Rēzeknes tiesā ir samazinājušies. Tātad cilvēki var cerēt uz taisnīgu tiesu ātrākā termiņā, kas ir bijis viens no reformas svarīgākajiem mērķiem.”
Tāpat reforma esot ļāvusi tikt galā ar vairākām praktiskām problēmām. “Latvijā līdz šim ir pastāvējušas pietiekami daudz mazu tiesu ar dažiem tiesnešiem. Un šeit rodas virkne dažādu problēmjautājumu. Sākot no tādiem praktiskiem jautājumiem kā lietu izskatīšana gadījumā, ja vairāki tiesneši ir atvaļinājumā vai, piemēram, slimības dēļ nespēj pildīt savus pienākumus. Beidzot ir tā saucamā nejaušības principa piemērošana,” norāda Bērziņš.
Tiesneši specializējas
To apstiprina arī Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne, kura uzskata, ka tiesu reforma Latgalē ir noritējusi veiksmīgi un pašlaik lietu izskatīšanas termiņi ir samazinājušies. Šobrīd lieta tiesā tiek izskatīta no trīs līdz 12 mēnešulaikā.
“Balvu un Ludzas tiesu tiesneši jau ir novērtējuši to, ka viņiem tagad ir iespēja specializēties, un šī
specializācija arī ir devusi iespēju palielināt lietu apriti, jo līdz ar to ir iespēja daudz veiksmīgāk plānot lietu skatīšanu.
Sevišķi tas attiecas uz civillietām, kur ļoti liels īpatsvars ir rakstveida procesiem, līdz ar to pušu neierašanās vairs netraucē lietas tālāku virzību,” norāda Aija Jermacāne.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda uz tiesnešu specializēšanos: “Ja tiesneši vairāk specializējas, nozīmē, ka viņiem ir vairāk iespēju apmācīties, uz ko arī šobrīd Tieslietu ministrija kopā ar Tiesu administrāciju strādā."
Līdz ar izmaiņām civillietās paātrinājusies lietu aprite. “Mums lietu atlikums ir samazinājies par 200 lietām. [..] Krimināllietās pie visa tā, ka paliek problēmas ar kriminālprocesa dalībnieku ierašanos uz tiesas sēdēm, kas ir galvenais lietu atlikšanas iemesls, atlikums nav palielinājies," stāsta Jermacāne.
Tāpat Gaidis Bērziņš uzsver, ka šobrīd tiesu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem ir tiešā tiesas priekšsēdētāja kompetencē: “Pirmā lieta mums ir rakstveida process ļoti daudzās lietās. Šeit cilvēkiem nav jābūt klāt tiesas sēdē, un pamatā ir uzsvars uz to, ka šīs lietas var izsūtīt skatīt vienalga vai uz Balviem, vai Ludzu, vai kādu citu vietu. Kas attiecas uz tām tiesas sēdēm, kuras skata, klātesot pusēm, lietas dalībniekiem – tas ir tiesas priekšsēdētāja atbildības jautājums. Jāvērtē, vai personai, kas, piemēram, dzīvo Ludzā vai kaut kur citur, ir iespējams ierasties uz tiesas sēdi.”
Arī Latgales tiesneši uzsver: rezultāts ir krietni labāks par gaidīto. Ir palielināts tiesnešu skaits, kuri skata krimināllietas.
Jārēķinās ar ceļa izdevumiem
Reforma ietekmē darbu arī citās drošības institūcijās. Policija to vērtē atzinīgi, savukārt prokuratūru un mazāko novadu iedzīvotājus neapmierina ceļa izdevumi un laika patēriņš tad, ja jādodas uz tiesu citā pilsētā.
“Esam saņēmuši lūgumus, varbūt to lietu var skatīt tuvāk dzīvesvietai. Un, ja šis lūgums ir pamatos, arī cenšamies šos lūgumus apmierināt,” atklāj Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne.
Arī Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Gusarovs neslēpj -
tiesu reformas rezultātā prokuroriem klāt nākusi papildu slodze.
Apsūdzības uzturēšanai prokuroriem tagad ir jādodas uz to tiesas namu, kurā lieta tiek izskatīta. “Es nesaku, ka ir slikti. Es saku, ka prokuratūrai līdz ar šo reformu ir palielinājušies gan finansiālie izdevumi, gan arī resursi, kas saistīti ar prokurora darba laiku,” norāda Gusarovs.
Plānots, ka šāda veida reforma notiks visā Latvijas tiesu sistēmā. Pirms pāris dienām Tieslietu padomē tika lemts par tiesu reorganizācijas tālāko procesu Rīgā. Tieslietu ministrijā jau līdz šā gada beigām plāno īstenot lielāko reformas daļu arī pārējos Latvijas reģionos, reformu iecerēts pabeigt līdz Latvijas simtgadei.
Jau 2. un 3.martā notiks visu Latvijas tiesu priekšsēdētāju un Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku viena no pēdējām apspriedēm. Tās laikā gaidāma arī katra reģiona reformas projekta prezentācija, kas tālāk akceptēšanai tiks virzīta uz Tieslietu padomi. Tā līdz 2018.gadam tiesu un Zemesgrāmatu nodaļu teritoriālā reforma būs īstenota visos reģionos.
