Tiesu reformas galvenais mērķis ir paātrināt lietu izskatīšanas termiņus, taču reorganizāciju plānots sākt ar Rīgas Centra rajona un Siguldas tiesu, par kuru tiesnešiem pēdējos gados saņemts visvairāk sūdzību. Paši tiesneši par reformām savā nozarē izsakās piesardzīgi.
Nākamajā gadā tiesu sistēmā gaidāmas būtiskas izmaiņas. Jau ar gada sākumu plānots likvidēt vienu no Augstākās tiesas palātām, sākot atgriešanos pie trīs pakāpju tiesas - rajona, apgabala un augstākā. Savukārt martā sāks reformu, pārskatot tiesu darbības teritorijas. Pēc būtības tas nozīmētu, ka, piemēram, Rīgā lietas pēc nejaušības principa skata jebkura, nevis konkrēta rajona, tiesa. Reformas sāks ar Siguldas un Rīgas Centra rajona tiesām, kuru tiesnešu darbs pēdējā laikā sabiedrībā apšaubīts visbiežāk.
„Lielāks skaits vienā tiesā, kas nozīmē, ka ir specializētie tiesneši un lietu pārdale starp diviem vai trim tiesnešiem atšķiras no lietu pārdales starp sešiem vai desmit tiesnešiem,” skaidro Bērziņš. „Tas viss, manuprāt, vairāk viesīs uzticībai tieslietu sistēmai sabiedrībā (..),” viņš piebilst.
Tiesneši savu vērtējumu par reformu sola tikai pēc tam, kad to jau sāks īstenot. Tiesnešu biedrības vadītāja un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne saka - tiesnešu domas dalās. Labi esot tas, ka sāk ar Rīgu, kur attīstītāks sabiedriskais transports un tāpēc cilvēkiem nebūs tik sarežģīt nokļūt uz tiesu otrā pilsētas pusē.
Ar ministru ceturtdien tiesneši sprieda arī par to, kā attaisnojusies civillietu pārsūtīšana no pārslogotajām tiesām uz tām, kam mazāk darba. Andžāne teic - tiesneši nav mierā, ka reģionos jāskata Rīgā jau trīs gadus plauktos noturētas lietas.
„Rīgas tiesām ir ļoti daudz darba. Gadiem. Tā nav tikai krīze, kas piekrāvusi ar lietām skapjus, bet tas ir gadiem ilgs katastrofāls tiesnešu trūkums. Šeit jau sen bija jāpalielina tiesnešu skaits,” saka Andžāne.
Tomēr tiesu lietas Latvijā izskata vidēji tikpat ilgā termiņā kā citviet Eiropā, turklāt būtiskāk būtu nevis audzēt tiesnešu štatus, bet gan viest reformas normatīvos, lai cilvēkiem uz tiesu nemaz nebūtu jāiet. Tā uzskata tiesu sistēmas pārvaldības pētnieks Gatis Litvins.
„(..) Ir jāsaprot, ka tiesas ir savā veidā upuri tiesu ilgvedības ziņā (..) Valstij jārada mehānisms kā tas ir citās Rietumeiropas valstīs, ka preventīvi jānodrošina cilvēkiem civiltiesiskā drošība, lai cilvēkiem uz tiesu nebūtu jādodas. Tad samazināsies to cilvēku skaits, kas stāv rindā pie tiesas. Tad tiesas varēs lietas izskatīs ātrāk un mierīgāk,” skaidro Litvins.
Tiesu priekšsēdētāji no ministra ceturtdien dzirdēja arī solījumus palielināt tiesu darbinieku un pašu tiesnešu algas. Izpalika gan solījuma praktiskā pusē - no kura laika un kāds kāpums sagaidāms.
