Biedrība iesniegumā Tieslietu padomei lūdz to vērsties ar pieteikumu ST par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas
neatbilstību Satversmes 107.pantam, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Savukārt Atlīdzības likuma 4.panta devītā daļa noteic, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.
Atlīdzības likuma 6.1 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa).
Kā pamato biedrībā, no tiesneša neatkarības principa izriet valsts pienākums noteikt tiesnešiem tādu atalgojumu, kas atbilstu tiesneša statusam, funkcijām un atbildībai, kā arī tiesneša amata pilnvaru termiņa laikā tas nevar tikt samazināts.
Ar atalgojuma samazinājumu ir saprotama valsts funkcionāla nerīkošanās vai aktīva rīcība, kā rezultātā iepriekš noteiktais atalgojums kļūst neatbilstošs tiesneša statusam konstitucionāli tiesiskajā iekārtā.
Tāpat biedrībā norāda, ka kopš 2009.gada Atlīdzības likums ir ticis vairākkārt grozīts, taču šie grozījumi ir funkcionāli samazinājuši tiesnesim noteikto atalgojumu viņa pilnvaru termiņa laikā.
Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad tika atceltas konstitūcijai neatbilstošās Atlīdzības likuma normas par tiesībām tiesnešiem noteikt prēmijas un naudas balvas. Tāpat tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem un tika mainīts pieļaujamo maksimālo piemaksu apmērs.
Tiesnešu atlīdzības līmenis vairs nav pielīdzināts augstāko ierēdņu atlīdzības līmenim. Piemēram, administratīvās tiesas tiesnešu mēnešalgas kļūst zemākas par valsts pārvaldes iestāžu administratīvo aktu sagatavotāju/izdevēju un iestāžu pārstāvju tiesā mēnešalgu, kā rezultātā kontrolētāja atlīdzība ir mazāka nekā kontrolējamā, kas sistēmiski ir absurdi, uzsver biedrībā. "Šādai rīcībai nav izņēmuma rakstura, tādēļ tā nav attaisnojama," norādīts vēstulē Tieslietu padomei.
Jau 2014.gada 1.decembrī Latvijas Tiesnešu biedrība un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība informēja Tieslietu padomi par nepieņemamo situāciju ar tiesnešu atalgojumu, bet kopš tā brīža ir izskanējuši tikai solījumi, komentē tiesnešu biedrībā.
"Mūs neapmierina Tieslietu ministrijas solījums aplūkot tiesnešu mēnešalgu palielinājumu, sākot ar 2018.gadu līdz 2020.gadam. Pirmkārt, šādi solījumi tikuši izteikti iepriekš un nav uzskatāmi par nopietniem. Otrkārt, faktiskā ministrijas rīcība ir pretrunā ar pašas apsolīto, jo ministrija akceptējusi pēdējos grozījumus Atlīdzības likumā, kas vēl vairāk samazina tiesneša amata un dienesta nozīmi tiesiskā valstī. Treškārt, tiesnešu mēnešalgu attiecība ar valsts pārvaldē strādājošajiem pēc esošā Atlīdzības likuma regulējuma līdz 2020.gadam sasniegs vēl krasāku atšķirību. Visbeidzot, politiskam solījumam nav juridisku seku. Šī situācija ir neatbilstoša Satversmei, un kavēšanās ar tās labošanu nav pieļaujama," vēstulē rezumēja biedrības tiesneši.
