Pēc būtības cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši vienādu laiku un samaksājuši vienādu nodokļu apjomu, vajadzētu būt vienādai pensijai. Tomēr tas tā nav. Pensiju ietekmē arī īpašais kapitāla indekss, kas ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Krīzes gados šis indekss bija noslīdējis uz leju.
Tādēļ aptuveni 80 tūkstošiem cilvēku tika aprēķinātas būtiski zemākas pensijas nekā tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgāja pirms 2010.gada.
Tiesībsargs Juris Jansons tajā saskata Satversmes pārkāpumus. „Nedrīkst veidoties situācija, ka ekonomiskā krīze nostāda atšķirīgā attieksmē. Šis ir diskriminācijas jautājums. Te mēs runājam par piecu Satversmes pantu pārkāpumiem. Cilvēktiesības ir jāievēro. It īpaši tā ir jūtīga tēma - pensionāri, kuri paši par sevi citādāk vairs nevar parūpēties, jo viņi jau savu izvēli bija izdarījuši, maksājot nodokļus, ievērojot visu, kas noteikts ar likumu, lai varētu pensionēties attiecīgā vecumā un saņemt nopelnīto pensiju,” uzsvēra Jansons
Labklājības ministrs Uldis Augulis piekrīt, ka ir izveidojusies netaisnīga situācija.
Tomēr, lai situāciju labotu, ir nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro.
„2015.gadā tie ir 44 miljoni un 2016.gadā tie ir 47 miljoni eiro. Bet mēs vienojāmies, ka mēs vēl arī padziļināti izskatām kopā ar tiesībsargu un Labklājības ministrijas speciālistiem kompensēšanas mehānismu, kā tas ir iespējams pa gadiem uz priekšu, lai to vispār varētu gan budžets pavilkt, lai kopumā šo problēmu atrisinātu," skaidro ministrs.
Būtībā valstij ir nepieciešams palielināt pensijas tiem, kuri ir aizgājuši pensijā pēdējos piecos gados. Un arī izmaksāt viņiem starpību starp to pensiju, ko viņiem vajadzēja saņemt, ja sistēma būtu bijusi taisnīga, un līdz šim reāli izmaksāto.
Tomēr, kā un kad tas notiks, Augulis vēl nevar pateikt: „Visdrīzāk, tas var būt vienreizējs, viena gada griezumā… dažādi tie mehānismi var būt. Šobrīd to ir vēl pāragri pateikt, kā tas būs precīzi."
Tāpat būtu jāgroza likums „Par valsts pensijām”, mainot pensiju aprēķināšanas kārtību, lai turpmākās krīzes nespētu tik būtiski ietekmēt pensiju apmēru. To labklājības ministrs sola paveikt vēl līdz vēlēšanām, jo šādas izmaiņas neprasa naudu no budžeta.
