80 bērni bez vecākiem; audžuģimenes gatavas uzņemt
Savukārt Latvijas bāriņtiesas nereti nolemj mazuļus ievietot valsts sociālās aprūpes centros, tādējādi šķirot viņus no vecākajiem brāļiem vai māsām, un pat necenšoties atrast mazulim aizbildni vai audžuģimeni. Pie šādiem secinājumiem, analizējot bāriņtiesu praksi, nonācis Tiesībsarga birojs.
Patlaban bērnu namos mīt 80 bērnu, kas palikuši bez vecākiem un ir vecumā līdz divu gadu vecumam.
To, ka bāriņtiesas ne vienmēr ir sava uzdevuma augstumos, apliecina jau esošo audžuģimeņu aptauja, kura veikta ar Profesionālo audžuģimeņu apvienības „Terēze” starpniecību.
Aptaujājot audžuģimenes, 83 no tām izteikušas gatavību uzņemt mazuli, kas vēl nav sasniedzis divu gadu vecumu. Apvienības vadītāja Ārija Martukāne saka, ka no Latgales pusē esošo audžuģimeņu vecākiem dzirdēts arī, ka tās nekad nav saņēmušas piedāvājumu uzņemties rūpes par šādu mazuli. "Tie ir audžuģimeņu lauciņi, kur tās gribētu un varētu darboties," sacīja Martukāne.
Tādējādi ir aizdomas, ka bāriņtiesas ne vienmēr ir meklējušas gana rūpīgi un neatlaidīgi, lai sameklētu bērniem jaunu ģimeni.
Amatpersonas: Bāriņtiesas mēdz nestrādāt bērnu interesēs
Līdz divu gadu vecumam valsts par zīdaiņa uzturēšanu sociālās aprūpes centram maksā 39 eiro dienā jeb 1172 eiro mēnesī. Tiesībsarga birojs norāda – šis varētu būt viens no argumentiem, kāpēc aptuveni piektā daļa daļa bāriņtiesu vilcinās ar audžuģimeņu meklēšanu zīdaiņiem.
"Es nevaru teikt visos, bet daudzos gadījumos bāriņtiesu pieņemtie lēmumi kategoriski pretēji, ko valsts vai pašvaldību iestādes varētu dot," sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka bāriņtiesu lēmumus neviens nepārsūdz un nepārbauda un ir vērojams, ka bērnus no vienas ģimenes izšķir.
Viņa stāsta, ka nereti no bāriņtiesu lēmumiem nav iespējams konstatēt, vai tās vispār mēģinājušas rast iespēju bērnam augt ģimeniskā vidē. Esot gan arī gadījumi, kad mazuļa nodošana aprūpei valsts sociālās aprūpes centrā patiešām varētu būt labākais risinājums. "Visbiežāk lēmumos ir vispārīgs secinājums, ka audžuģimeni nav izdevies atrast. Lēmumā nav neviena vārda par to, kas tika darīts," sacīja Grāvere.
Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Grāvere atkārtoja, ka bāriņtiesām pašām ir jāmeklē aizbildnis vai audžuģimene. "Kurš tad zina, ka šodien mazs bērniņš ir palicis šodien bez vecākiem?" retoriski vaicāja Grāvere, uzreiz gan piezīmējot, ka ne visas bāriņtiesas ir pasīvas.
Bērnunamos mazuļu skaits rūk, taču aizvien liels
No otras puses, ir mazinājies kopējais bērnu līdz divu gadu vecumam skaits sociālajās aprūpes iestādēs. Vēl pērn tādu bija vairāk nekā 100, bet 2012.gadā - pat vairāk nekā 190.
Alternatīvās bērnu aprūpes alianses vadītāja Linda Baļčūne Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" gan norādīja, ka šis skaitlis ir milzīgs un sociālās aprūpes centros mīt milzīgs mazuļu skaits.
Par to, ka daļa bāriņtiesu ļauj zīdaiņa attīstības vissvarīgāko posmu mēnešiem ilgi pavadīt bērnunamā, pārliecinājusies arī Labklājības ministrija.
Tās valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa "Pēcpusdienai" uzsvēra, ka patlaban Saeimā tiek skatīti likumi, kas paredz, ka bērnu sociālās aprūpes centros drīkstēs ielikt tikai īpašos gadījumos, turklāt tikai uz noteiktu laiku.
Proti, bērni līdz trīs gadu vecumam bērnu namos būs jādzīvo ne ilgāk par trīs mēnešiem, bet līdz četru gadu vecumam - ne ilgāk par sešiem mēnešiem.
"Ja ir runa par jauniešiem, tad mēs to saprotam ar Jauniešu mājām, kur var apgūt dzīves prasmes un iemaņas," piebilda Āboliņa.
Baļčūne piebilda, ka valsts iestādēm vairāk vajadzētu sabiedrību mudināt kļūt par aizbildni kādam bērnam, kas nozīmē aizstāt bērna bioloģisko vecāku.
Šī nav pirmā reize, kad Tiesībsarga birojs pārmet bāriņtiesām darbu, kas nenorit atbilstoši bērnu tiesību ievērošanas prasībām. Piemēram, pērn novembrī birojs norādīja, ka aizvien bāriņtiesas mēdz izšķirt brāļus un māsas tad, kad tos nodod citām ģimenēm.
