Kreicmanis bija iesniedzis prasību pret SIA "Maxima Latvija", SIA "Homburg Zolitude" un SIA "Tineo" par 100 000 eiro morālā kaitējuma piedziņu. Tāpat prasībā lūgts piedzīt 140 000 eiro kompensāciju par darbaspēju zudumu.
Prasība bija iesniegta par prettiesisku bezdarbību, atlīdzību par morālo kaitējumu un negūtās peļņas piedziņu.
Sola pārsūdzēt spriedumu
Tāds tiesas spriedums, kāds tas ir pašlaik, spēkā noteikti nestāsies, komentēja pieteicēja pārstāvis Aldis Gobzems, solot pārsūdzēt spriedumu. Viņaprāt, šāds spriedums rada iespaidu, ka cilvēka kļūšana par cietušo kriminālprocesā neko nenozīmējot.
Šajā lietā strīds neesot par to, ka Kreicmanis cietis negadījumā un viņam nodarīts kaitējums, bet gan par “Maxima” atbildību, skaidroja "Maxima Latvija" pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
Viņš arī norādīja, ka pastāv īpašs regulējums tam, kā valstij jārūpējas par pienākumu izpildē cietušajiem ugunsdzēsējiem.
Tiesa: Glābējs bija piekritis riskēt
Kā spriedumu skaidroja tiesā, prasītājs kā profesionālis ieradās katastrofas notikuma vietā tad, kad ēka jau bija sabrukusi, tāpēc neesot būtiska nozīme ēkas sabrukšanas iemeslam. Glābējs labprātīgi uzņēmās profesionālu risku ierasties katastrofas vietā, un, apzinoties bīstamību, veica savus profesionālos glābēja pienākumus.
Turklāt uzdevums glābējiem deva Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābšanas darbu vadītājs, kurš zināja par paaugstināto bīstamību, brīdināja par to glābējus, bet pirms tam deva uzdevumu viņa pavēlēm pakļautajiem glābējiem veikt savus amata pienākumus arī zem līdz galam nesabrukušajām ēkas konstrukcijām. Tikai tad, kad notika otrais nobrukums, kurā cieta prasītājs, glābšanas darbu vadītājs deva pavēli neturpināt glābšanas darbus zem sabrukušajām konstrukcijām.
Tiesas ieskatā, “Maxima” un pārējās divas ēku daļu īpašnieces nevarēja ietekmēt glābšanas darbus.
Tātad glābšanas darbu laikā ne atbildētājas, ne kāds no to darbiniekiem nenodarīja tīšu kaitējumu glābējam.
Tiesa uzskatīja, ka par tiesību aizskārumu, kurā būtu vainojami atbildētāji, nevar uzskatīt gadījumu, ja persona brīvprātīgi, ar savu piekrišanu ir pakļāvusi sevi iespējamam kaitējumam.
Traumas dēļ nevar atgriezties darbā
Kreicmanis kopš bērnības bija sapņojis iet tēva pēdās un kļūt par ugunsdzēsēju, ko viņš arī īstenoja. Tomēr viņa karjerai VUGD svītru pārvilka Zolitūdes traģēdija.
Kopā ar kolēģiem no Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ieradies glābt lielveikala jumta iebrukumā cietušos, Kreicmanis pats guva ievainojumus.
Kreicmanis veikalā "Maxima" atradās otrā nobrukuma laikā un viņu paglāba tas, ka tobrīd atradies vecajā nogruvuma vietā. Viņu pasargāja aizsargķivere, kura no gūtā trieciena kopā ar pašu aizlidojusi tālāk.
Glābējs nokritis „kabatā”, samaņu nezaudēja, un viņa ķiveri pamanījis kāds kolēģis, kurš arī Kreicmani izvilcis. Kreicmanim nebija smagu ievainojumu – sasitumi un nobrāzumi, bet vēlāk izrādījās, ka lauzti arī mugurkaula skriemeļi.
Muguras traumas dēļ glābējam piešķirta otrās grupas invaliditāte, kuras dēļ darbu dienestā vairs nevar veikt.
VUGD piedāvājis Kreicmanim veikt tehniskos darbus, taču viņš atteicies, jo pēc notikušā psiholoģiski un arī veselības dēļ vairs nevēlas atgriezties dienestā. Tagad viņš strādā Būvniecības valsts kontroles birojā.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad zem lielveikala “Maxima” iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti.
Tostarp traģēdija aiznesa trīs ugunsdzēsēju dzīvības un vēl 12 guva traumas, trīs glābēji kļuva par invalīdiem. Divi no viņiem vairs nespēj strādāt profesijā.
