Jauniešu mājā viņi apgūs prasmes, kas, sasniedzot pilngadību, ļaus uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus bērnu nama sienām.
Pēdējā oktobra pēcpusdienā, atverot Strazdes bērnu nama durvis, gaisā jūtama svaigi ceptu pīrāgu smarža, un tas šeit nozīmē, ka ir svētki. Kamēr viesi gaida iekošanos pīrāgā, tikmēr četri jaunieši nepacietīgi gaida savu jauno istabu atslēgas, arī septiņpadsmitgadīgais Linards, kurš līdz pilngadības sasniegšanai Jauniešu mājā apgūs patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes.
„Būs jātaisa ēst, jāmazgā telpas, jātīra savas istabas,” saka Linards, atzīstot, ka sarežģītākais būs gatavošana ēst.
Lai jaunieši patiešām justu, ka tā ir viņu privātā telpa, istabiņas ir slēdzamas. Telpas, kas vēl pirms gada kliegušas pēc remonta, nu ieguvušas svaigu elpu, zaļus un smilšu krāsas toņus. Šeit domāts, lai katrs jaunietis justos mājīgi un īpaši - Linarda istabā akvārijā peld zivis, bet Ailanda istabā no sarkanām plastmasas karotītēm izveidots fotorāmītis puiša bildēm. Arī sešpadsmitgadīgais Ailands ir apņēmīgs katru dienu savu telpu uzturēt kārtīgu.
Audzinātāja Marika Pavloviča atzīst, ka jaunieši daudzas lietas prot, bet brīžiem negrib prast.
„Linards, piemēram, par dārziņu zināja, jo viņš ir bijis aizbildņu ģimenē un tur ir liela saimniecība bijusi. Tur viņš mums bija tāds liels skolotājs, arī mācīja, kā kartupeļus stādīt,” stāsta audzinātāja.
Viņa cer, ka dzīvošana Jauniešu mājā pusaudžiem iemācīs arī to gribēšanu prast daudzas lietas, „viņi būs spiesti vairāk paši darīt, tur vairs nebūs tik ļoti audzinātāja un auklīte, kas palīdzēs ik uz soļa”.
Bez palīdzīga pleca gan audzinātājas savus jauniešus neatstās, jo projektā iesaistījušies visi darbinieki – no pavāriem līdz sociālajiem darbiniekiem. Strazdes bērnu nama Jauniešu māja ir pirmā Latvijā, kura par savu mērķauditoriju ir izvēlējusies bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem. Viņu emocionālās un sāpīgās pagātnes dēļ viņiem ir maz iespēju tikt adoptētiem vai nonākt audžuģimenēs.
„Diemžēl bērni pie mums nonāk ar smagām veselības problēmām, un 85% vismaz ir garīgās attīstības traucējumi vieglā vai smagā formā. Viņiem ir nepieciešamas speciālas apmācības, psihiatrs, medikamenti, uzraudzība,” stāsta Strazdes bērnu nama direktore Inga Fabriciusa.
Projektā ne tikai renovētas telpas, bet notikušas apmācības darbiniekiem un audzēkņiem, un jaunieši ciemojušies dažādos uzņēmumos, lai izzinātu savu nākotnes arodu. Tā pabūts pie ugunsdzēsējiem, kokaudzētājiem, dravnieka, kalēja un citiem profesiju pārstāvjiem. Labklājības ministrijas bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča atklāj, ka pavisam Latvijā ir 10 jauniešu māju.
„Tas, kas ir jauniešiem ļoti svarīgi, ka viņiem ir šāda jauniešu māja un ka viņiem uzticas, viņiem dod iespēju dzīvot atsevišķi, ka iestāde pasaka: „Jā, mēs Tevi novērtējam, Tu vari dzīvot pats par sevi un mācīties kļūt patstāvīgs. Tas jauniešiem tīri emocionāli ir ļoti svarīgi,” skaidro Baiba Stankēviča.
Projekta „Solis tuvāk mājām” kopējās izmaksas ir 31 200 eiro, un tas īstenots par valsts un pašvaldības finansējumu. Strazdes bērnu namam jānodrošina Jauniešu mājas darbība piecus gadus, un paredzēts, ka šajā periodā pakalpojumu saņems 25 jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem.
