Viņa prognozēja, ka lēmumu valdība pieņems balsojot, bet pozīcijai jābūt noformulētai līdz 22.septembrī paredzētajai ES iekšlietu ministru sanāksmei. Tāpat par bēgļu uzņemšanu lems Saeimas komisija.
Premjere gan atzina, ka neatkarīgi no Latvijas nostājas gala vārdu pateiks ES valstu līderi balsojot, taču Latvijas pozīcijas formulēšana ir svarīga, lai parādītu savu attieksmi.
Tā ir mūsu attieksme, vai mēs gribam tikai saņemt un neko nedot, pauda Straujuma.
“Mums jādomā, ka mēs nevaram gribēt sēdēt pie viena galda, izvēlēties garšīgākos ēdienus, lūdzot, lai zemniekiem ir piena nauda, lai ir gaisa patrulēšana, bet par to maksā Itālijas nodokļu maksātāji”, tajā pašā laikā atsakoties uzņemt bēgļus un sakot, “lai arī ar to tiek galā jūsu nodokļu maksātāji”, Straujuma sacīja.
Straujuma pagaidām nezināja, kad notiks koalīcijas, valdības un Saeimas ES lietu komisijas sēdes par bēgļu jautājumu, bet skaidrs, ka lēmums jāpieņem nedēļas laikā. Trešdien Straujuma bēgļu uzņemšanu pārrunās ar prezidentu Raimondu Vējoni.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Dažas dienas vēlāk, 14.septembrī, Eiropas Savienības iekšlietu ministri sanāksmē vienojās par 160 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, taču nespēja panākt vienprātību par obligātajām kvotām. Sanāksmē gan nepiedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā. Lai gan "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai, tam aizvien nepiekrīt Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība.
Tikmēr Ārlietu ministrija ziņojumā valdībai uzsvērusi, ka atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas.
