To viņa sacīja trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio.
„Ir tāds vārds kā pienākums (..) Ja prezidents man uztic, tad, protams, esmu gatava,” klāstīja Straujuma.
Viņa neatklāja, kāds varētu būt piedāvājums partijām ministru amatu sadalījumā. Taču atzina, ka būtu priecīga, ja darbu valdībā turpinātu iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). „Ir vesela virkne ministru. (..) Plānots, ka ZZS ministri turpina darbu, vairāki „Vienotības” ministru paliek amatā, Melbārdes kundze paliek Kultūras ministrijā,” klāstīja Straujuma.
Vienlaikus premjere atzina, ka žēl par izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes neievēlēšanu Saeimā. Taču pati Druviete atzinusi, ja nav mandāta parlamentā, tad viņai nav tiesību iegūt vietu valdībā.
Straujuma norādīja, ka tuvākie mēneši Latvijas politikā un nākamajai valdībai nebūs viegli. Līdz jaunajam gadam jāpabeidz valsts budžets un, sākot ar 11.novembri, ir gaidāmas ārkārtas sēdes. Ministrijas ir sagatavojušas 500 miljonu eiro lielus pieprasījumus dažādās sfērās. Pašas Straujumas prioritātes gan ir veselības aprūpe, aizsardzība un pensiju indeksācija.
Straujuma atzina, ka varētu konsultēties ar drošības dienestiem par to, vai ministriem būs pieeja valsts noslēpumam. Ja šādas pieejas nav, tad ir jādomā par šādu ministru amatu kandidātu apstiprināšanu.
Paredzēts, ka trešdien koalīcijas sēdē Straujuma publiskos piedāvājumu par valdības sastāvu. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien nāks klajā ar savu vēstījumu, kas būs veidots pēc tikšanās ar visām Saeimā ievēlētajām partijām.
Jau vēstīts, ka vecā koalīcija pirmdienas rītā ir vienojusies arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Pagaidām gan partijas pilnībā nav vienojušās par amatiem. Ir ministrijas – Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija – ko neviens nevēlas vadīt, un ir ministrijas – Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras vēlas vadīt vismaz divas partijas. Tāpat ir zināms, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu vēlētos ieņemt Nacionālā apvienība.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
