„Cerības, ka panāks šo vienošanos, ir mazas. Varbūt būs noticis kāds brīnums,” atzina Straujuma.
Turklāt viņa akcentēja, šī vienošanās vēl būtu jāakceptē Grieķijai un to valstu parlamentiem, kas ir iesaistīti aizdevēju programmā. Latvija nav to vidū, jo pievienojās eirozonai pēc palīdzības programmas sākšanās.
Premjere atzina, ka līdz šim notikušajās sanāksmēs Latvija un citas valstis akcentējušas, ka katra valsts atbild par savām uzņemtajām saistībām un tā nedrīkst dzīvot uz citu valstu rēķina. Taču patlaban piedāvājuma paketē nav nosacījumu, kas Grieķijai ļautu dzīvot par saviem līdzekļiem.
Politologs Ojārs Skudra Grieķijas iziešanu no eirozonas novērtēja kā mazticamu, taču ne izslēdzamu. Tomēr vienošanos būs grūti panākt. Viņaprāt, ir aptuveni pieci, seši iespējamie situācijas risinājumi. To vidū ir šādi iespējamie notikumu attīstības varianti. Pirmais no tiem – vienošanās tiek ratificēta līdz 30.jūnijam un to atbalsta vairāki Eiropas valstu parlamenti, tostarp, Bundestāgs. Otrais scenārijs – vienošanās tiek panākta, taču ratifikācija notiek jūlijā, kam piekrīt Starptautiskais valūtas fonds. Trešais scenārijs – Grieķijas parlaments vienošanos akceptē ar opozīcijas balsīm, kas izsauc krīzi pašā Grieķijas valdībā. Ceturtais scenārijs – Grieķijas premjers Alekss Ciprs katru vienošanās punktu parlamentam iesniedz apstiprināt atsevišķi.
Ziņots, ka arī trešdien kārtējais sarunu raunds starp Grieķiju un Eiropas Savienību beidzies bez rezultāta.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardus eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.