Otrdienas valdības lēmums, veselības ministra vārdiem, faktiski bija izšķiršanās par to, vai Stradiņa slimnīcai būt, jo esošās slimnīcas telpas ir novecojušas, bet jauno telpu būvniecību slimnīca, radikāli nesamazinot pakalpojumu apjomu un personāla izmaksas, pati nespēj atļauties.
Tieši saistībā ar ES līdzfinansējumu, projektu ir nepieciešams pabeigt laicīgi – 2017.gadā, un tā nodrošināšanai bez valsts papildus līdzekļiem neiztikt, norāda Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa. „Ņemot vērā, ka 2013.gadā tika mainītas prasības attiecībā uz notekūdeņu kolektoru, kas arī faktiski ir ietekmējis būvniecības izmaksas, mēs esam iekļāvuši šo arī kā papildus, ar lūgumu, ka jaunais projekts izmaksās vairāk, nekā plānots. bet jebkurā gadījumā ēku mēs varētu nodot 2017.gadā, kā pilnība funkcionējošu. Un būtu sasnieguši ERAF projekta noteikto mērķi – Stradiņu slimnīcas korpusa pirmās kārtas būvniecība un iekārtošana,” saka Zvidriņa.
Tiesa gan, atbalstot papildus līdzekļus, valdība arī ņēma vērā Finanšu ministrijas viedokli un nolēma, ka reāli apmaksa par slimnīcas korpusa būvniecību notiks jau 2017.gadā. „Finanšu ministrijas vārdā es varu teikt, ka valsts budžeta iespējas finansēt papildus pasākumus ir ļoti ierobežotas, un gadījumā, ja Veselības ministrija tiešām uzskata šo pasākumu par prioritāti, tas ierobežos iespējas saņemt atbalstu citām Veselības ministrijas prioritātēm 2016.gadā,” komentē finanšu ministra pienākumu izpildītājs ministra prombūtnē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”). „Tāpēc es kā finanšu ministrs aicinātu ļoti rūpīgi pārvērtēt, kas mums ir nepieciešams jau 2016.gadā un ko varbūt mēs varam finansēt 2017.gadā,” teica Matīss.
Sēdes gaitā gan premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) vēlējās arī saņemt solījumu, ka papildus līdzekļi no valsts budžeta Stradiņa slimnīcai vairs nebūs nepieciešami.
Tomēr veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) norādīja, ka to apsolīt nevar, jo paredzēta arī korpusa otrās kārtas būvniecība. „Patlaban iet runa par celtniecības apjomu, kas pēc platības ir aptuveni 40% no Stradiņa slimnīcas nepieciešamā jauno telpu apjoma. Un protams, otrā kārta būs iespējama tikai tad, ja tiks pabeigta pirmā kārta. Ir jāsaprot, ka šajā pirmajā kārtā nav ieprojektētas operāciju zāles, pacientu uzņemšana – tas viss ir ieprojektēts otrajā kārtā, to Latvijai noteikti reiz vajadzēs,” sacīja Belēvičs.
Veselības ministrija Saeimas deputātiem arī atklāja, ka, pēc būvniecības ekspertu slēdziena, daļu no Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa nāksies demontēt un pārbūvēt, tomēr nomainīt būvnieku šobrīd vairs nav iespējams, jo tas prasītu pārāk ilgu laiku un aizkavētu projektu.
Ziņots, ka pār slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projektu jau ilgāku laiku ēnu met gan problēmas ar finansējumu, gan arī atklātās nepilnības celtniecības darbos.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturēja Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs. Projektu īsteno būvkompānija "SBRE”.
Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74 890 870 eiro, no kura 24 076 323 eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3 200 000 eiro gadā.
