Strādā pie likuma, lai laikus pamanītu un novērstu bērnu antisociālu uzvedību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Bērnu antisociāla uzvedība Latvijā bieži vien tiek pamanīta par vēlu, proti, tad, kad nepilngadīgais jau pastrādājis kādu noziegumu vai mēģinājis sevi ievainot. Tā saka bērnu tiesību sargi, norādot, ka pašlaik spēkā esošā likumdošana šajos jautājumos ir vispārīga. 

Par problēmas apjomu liecina arī Valsts policijas rīcībā esošā statistika. Tā rāda, ka likumpārkāpumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie, ir tendence pieaugt, un tāpat pieaug arī bērnu savstarpējā vardarbība un mēģinājumi ievainot sevi. Situāciju iecerēts uzlabot, konkretizējot likumu, par kuru atbildīga ir Tieslietu ministrija (TM). Turpmāk paredzēta obligāta dažādu institūciju sadarbība katrā pašvaldībā, šiem mērķiem atvēlot naudu arī no valsts budžeta.

Valsts policijas sagatavotais "Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli" liecina –

Latvijā spēkā esošais regulējums bērnu tiesību jomā nenodrošina noziegumu novēršanu,  un likumpārkāpumu skaits, ko izdarījuši nepilngadīgie, ir liels. Pagājušajā gadā bērni pastrādājuši gandrīz 1000 dažādu noziegumu.

"Vērojams pieaugums zādzībās, krāpšanās, piesavināšanās nelielā apmērā, ko izdarījuši nepilngadīgie. Tie ir 309 gadījumi. Tāpat ir tai skaitā mantas tīša iznīcināšana un bojāšana. Tie ir bijuši 117 noziedzīgi nodarījumi. Attiecīgi, ja mēs vēl izvērtējam, ko vēl bērni ir izdarījuši, tad diemžēl ir arī nedaudz palielinājies noziedzīgu nodarījumu skaits pret personas veselību, un tie ir tīši, smagi miesas bojājumi," tendences raksturo policijas Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore Vineta Pavlovska. 

Pašlaik vairs neesot aktuāli likumpārkāpumi, saistīti ar apreibinošo vielu glabāšanu un izgatavošanu. TM šogad plāno sakārtot attiecīgo likumdošanu, atrunājot detaļās to, kā laikus novērst bērnu antisociālu uzvedību.

'Pēdējā laikā mēs tiešām ļoti daudz runājam par vardarbību skolās, un ne tikai par to, ka tā vienkārši ir sausa statistika, cik gadījumi, cik bērni ir iesaistīti, bet arī par to, ka šī savstarpējā vardarbība kļūst aizvien ciniskāka.

Un tātad, šeit būtu jānāk klajā ar kaut kādu, ja ne revolucionāri jaunu risinājumu, tad vismaz ar risinājumu, kas piedāvātu citā veidā paskatīties uz šīm problēmām," ta TM Valsts tiesību departamenta direktore Anda Smiltēna.

Pašlaik pašvaldībām pašām jādomā, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi. Daudzviet notiek sadarbība starp dažādām institūcijām un vecākiem, bet ne visur, tāpēc turpmāk tā varētu būt obligāta prasība. Novirzes no normālas uzvedības var likt domāt ne vien par nelikumīgu rīcību, bet arī iespējamu kaitējumu sev. Tas īpaši jāuzsver pēdējo mēnešu kontekstā, kad plašāk izskanējušas ziņas par izaicinājumu spēli internetā, kas ved uz pašnāvību. Jāmaina ne vien likums, bet arī domāšana, saka Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

"Sākumā skola izstrādā atbalsta programmu, un, ja tā nenes rezultātu, tad informē pašvaldību.

Dzīvē tā nenotiek. Skolas noklusē, skolas neziņo pašvaldībai. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 50 pašvaldībās skolas neziņo. Skolas to visu noklusē, viņiem viss ir kārtībā. Nav nekādas vardarbības.

Tas būs ar likumu noteikts, šis pienākums sadarboties. Ir cerība, protams, ja piešķirs valsts finansējumu," teica Grāvere.

Piemēram, psihologa konsultāciju nodrošināšanai un citiem pasākumiem paredzēti 45 miljoni eiro gadā. Grāvere uzsver, ka tas varētu situāciju risināt, jo līdz šim pašvaldības šiem mērķiem tērējušas katra pēc savām iespējām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti