“Mani šis jautājums vienmēr pārsteidz, ka tagad, vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības [atgūšanas], mums vēl nav ne bālākā ideja, kādam ir jābūt prezidentam,” saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, jautāta, kādam būtu jābūt nākamajam valsts vadītājam.
Prezidenta vēlēšanu datums vēl nav nosaukts, taču, visticamāk, tas notiks maija beigās. Šobrīd medijos ir izskanējuši vairāki potenciālie prezidenta amata kandidāti, taču - vai kāds no viņiem tiešām nonāks līdz Saeimas balsojumam, nav skaidrs.
Vaira Vīķe-Freiberga kandidātu izvirzīšanas atlikšanu uz pēdējo brīdi salīdzina ar pokera spēli.
“Latvijā izveidojusies tāda tradīcija, tāda kā pokera spēle, kurā kārtis katrs tur ļoti cieši pie vestes un bieži publikas priekšā nometamās kārtis izceļ kā it kā savus kandidātus, kas īstenībā nav nopietni domāti,” situāciju raksturo eksprezidente.
Citādāk gan domā politikas pārzinātājs un žurnālists Māris Zanders, stāstot, ka kandidāti noteikti parādīsies, vienkārši šobrīd līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami daudz laika.
“Tad vienkārši parādīsies tie, kas vēl nav nosaukti nevis tāpēc, ka viņi tiek speciāli pietaupīti, jo viņi ir tie īstie un pārējie ir tikai ākstīšanās, bet vairāk tāpēc, ka partijas ir kaut ko nosaukušas, jo bija kaut kas jānosauc - prese prasīja. Bet, līdzko būs palicis kāds mēnesis līdz vēlēšanām, parādīsies objektīvi vēl kādi cilvēki, tā kā noteikti tas pulks pavairosies,” spriež Zanders.
Savukārt politologs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Jānis Ikstens uzskata, ka bieži vien kandidātu publiska iznākšana sabiedrībā saistāma ar centieniem saglabāt privātumu līdz pat pēdējam brīdim.
“Man šķiet, ka viena daļa kandidātu, nemaz paši negrib, lai viņi figurētu publiskajā telpā kā kandidāti, jo tas automātiski nozīmē pastiprinātu uzmanību viņiem, viņu tuviniekiem, viņu rīcībai, sasniegumiem, kļūmēm. Un šāda dzīve zem palielināma stikla viņu neiedvesmotu, tādēļ viņi saka, nu, labi, es jau varētu, bet tad pēc iespējas turam noslēpumā,” skaidro Ikstens.
Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas prezidents Guntis Ulmanis skaidri nosauc, viņaprāt, divas galvenās īpašības, kam jāpiemīt nākamajam prezidentam: “Pirmais, manuprāt, jebkuram nākamajam jeb cilvēkam, kas grib piedalīties vēlēšanu procedūrā, ir ļoti jāgrib kļūt par prezidentu. Mums ir iegājies, ka gaida, kad pierunās vai trīs reizes aicinās un tad vēl sāk koķetēt. Prezidentam vispirms ir jādemonstrē sava patiesā griba, vēlme, ka viņš grib kļūt par prezidentu. Otrkārt, prezidents nav darbs, prezidents ir kaut kas vairāk. Un nākamajam prezidentam ir jārēķinās ar visām 24 stundām, visu mūžu."
Tāpat Ulmanis uzskata, ka svarīgas ir personiskās īpašības.
“Prezidentam ir jābūt ar dziļu savas dzīves personisko filozofiju. Viņam ir jāprot skaidrot notikumus, parādības valodā, kas ir pieejama un saprotama gandrīz jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Prezidentam ir jāprot motivēt, iedvesmot, pārliecināt, un prezidentam ir jābūt ar ļoti asu reakciju, nu, būtu labi, ja viņam piemistu arī humors mazliet,” spriež Ulmanis.
Vaira Vīķe-Freiberga norāda, ka nākamajam prezidentam ir jābūt inteliģentam cilvēkam, kas spēj valsti gan reprezentēt, gan arī iekšēji spēlēt to lomu, ko Satversme ir atvēlējusi prezidentam.
Viņam ir jāspēj nopietni pārvērtēt parlamenta darbu un sūtīt atpakaļ tādu likumu, kas viņa acīs ir brāķis un ko nepieciešams uzlabot. Bet tikpat svarīgi ir būt kontaktā ar tautu.
“Ko es varētu ieteikt, ir braukt - tā kā es darīju - lauku braucienos un tikties ar vietējiem iedzīvotājiem un ar viņiem runāt bez preses starpniecības, tāpēc ka prese ir vienmēr filtrs,” iesaka Vīķe–Freiberga.
Savukārt politologs Jānis Ikstens uzskata, ka ar tautas pārstāvniecību vajadzētu nodarboties tiem, kurus mēs paši ievēlām pašvaldības, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
“Es teiktu, ka prezidents vispirms ir ārpolitiski reprezentējoša figūra, Latviju ārpolitiski reprezentējoša figūra,” uzsver Ikstens.
Pēc žurnālista Māra Zandera domām, tas, vai prezidents patīk vai nepatīk, ir atkarīgs no tā, ko mēs no viņa vēlamies sagaidīt.
“Viens - vai mēs gribam Balto tēvu. To es saku bez ironijas, bet tādu, kas stāv pāri partijām, un tādu, kas ir vairāk morāla autoritāte. Vai otrs variants - mēs vēlamies tādu prezidentu, kurš zināmā mērā stāvētu pāri, bet tai pašā laikā būtu aktīvs dalībnieks politikā. Respektīvi, mums būtu iekšējā vēlme, lai tas prezidents ir pilnvērtīgs spēlētājs, kurš spētu iedot pa purslām, teiksim, politiķiem, partijām,” spriež Zanders.
Taču politikas eksperts netic, ka izdosies atrast tādu prezidentu, kas būs spēcīgs gan valstiski, gan starptautiski un patiks visiem.
“Manuprāt, sabiedrība jau ilgstoši - ne pirmo gadu un varbūt pat ne pirmo gadu desmitu - gaida pietiekami spožu līderi, kas spēj valsti pārstāvēt gan starptautiski, gan arī iekšpolitiski, kas ir savā ziņā bezpartejisks tautas pārstāvis, kas ir pats par sevi jau principā pilnīgi neiespējams fenomens,” norāda Ikstens.
Taču, lai arī kādu mēs prezidentu vēlētos un kādi ir ekspertu un cilvēku, kas pabijuši prezidentā ādā, redzējumi, nozīme ir tikai tam, kas patiks un kādu nākamo valsts galvu redz 100 Saeimas deputāti. Bet ir skaidrs, ka prezidentam būtu jābūt ar savu viedokli, ir tiešām jāvēlas to darbu darīt un vienlaikus jāspēj gan prezentēt Latviju starptautiski, gan jāatvēl laiks valsts iekšējo problēmu risināšanai. Un, protams, nedrīkst aizmirst arī par Latvijas iedzīvotājiem, kurus būs jāuzrunā ne tikai 18. novembrī un Jaunā gada mijā, bet arī klātienē.
Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, pret kuru gan iestājas lielākā daļa koalīcijas, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai.
Tāpat šonedēļ neoficiāli kļuvis zināms, ka “Vienotības” kandidāts varētu būtu Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Partijas valdes sēdē pirmdien izskanējuši vēl četru iespējamo prezidenta amata pretendentu vārdi – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Solvita Āboltiņa un Ojārs Kalniņš.
