Pusdiena

Pusdiena 26.05.2016

Pusdiena

Streikam pret darba tirgus reformām Francijā pievienojas arī AES darbinieki

Skolu slēgšana šogad varētu skart 130 izglītības darbiniekus

Skolu slēgšana šogad varētu skart 130 izglītības darbiniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Darba vietu samazinājums, slēdzot un reorganizējot skolas nākamajā mācību gadā, varētu skart aptuveni 130 darbiniekus visā Latvijā. Lielākoties tie ir darbspējīgi pamatskolu skolotāji, jo pensijas vecumu sasniegušie varētu būt vien desmit no viņiem. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un pašvaldības jau sākušas apzināt atbalsta iespējas šie skolotājiem, tiesa gan – daudzviet iespējas darbu atrast ir niecīgas, jo slēdzamās skolas pārsvarā ir tālāk no ekonomiskajiem centriem.

Līdz jaunā mācību gada sākumam plānots slēgt 11 izglītības iestādes, bet 14 reorganizēt. Nodarbinātības valsts aģentūra jau sākusi apzināt iespējamo bezdarba riskam pakļauto darbinieku skaitu pašvaldībās, kuru teritorijā slēgs kādu no skolām.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka kopumā bez darba var palikt 129 darbinieki – gan pedagogi, gan atbalsta personāls.

“Likvidējas skolas, kuras atrodas attālināti no pilsētu centriem, līdz ar to darba atrašanas iespējas cilvēkam samazinās. Un, protams, jāapzinās iespējas – brīvās darbavietas, to nav tik daudz. Šobrīd zem simt vakancēm, pārsvarā Rīgas reģionā, ap Rīgu, tuvākajās pilsētās, kur tiek meklēti skolotāji. Protams, ir iespēja skatīties pārkvalifikāciju līdzīgās jomās, piemēram, sociālais darbinieks, sociālais pedagogs, mentors,” stāsta NVA darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Andra Dietlava.

Skolotāji ir bezdarbnieku grupa, kas visaktīvāk apgūst jaunas zināšanas un nereti arī pārkvalificējas. Jau patlaban Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē ir aptuveni 700 bezdarbnieki ar skolotāja profesiju, kas meklē darbu.

Arī pašvaldības sākušas gatavoties iespējamam bezdarbnieku pieaugumam. Tostarp Krāslavas novadā, piemēram, slēgs divas skolas – Skaistas sākumskolu, kur daļa darbinieku ir pensijas vecumā vai savieno darbu ar vēl kādu skolu.

Un otra skola ir Kalniešu pamatskola, kas ir mazākumtautību skola. “Ar Kalniešu pamatskolu ir nedaudz citādāk – tur ir skolotāji, kuri paliek bez darba. Esmu sazinājusies ar kaimiņu Daugavpils novadu  - viņi būtu gatavi ņemt, bet tur veidojas cita problēma – tā bija mazākumtautību skola, bet tur ir skola ar latviešu mācību valodu. Tāpēc diez vai skolotāji būs spējīgi strādāt,” atklāj pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne.

Savukārt Bauskas novada domes vadītājs Raitis Ābelnieks pastāstīja, ka viņu pusē slēgs Mežotnes internātvidusskolu, kas ir loģisks solis, jo trūkst skolēnu, un arī skolotāju skaits bijis neliels – ap 16. Šajā pašvaldībā gan ir arī uz vietas pieprasījums tieši pēc skolotājiem: “Mums ir vajadzīgi pedagogi, skolās ik pa brīdim trūkst, kādas vakances ir. Šajā skolā klases bija stipri nepiepildītas, daži skolēni klasē. Pēc tāda darba daudzi negrib mainīt darbavietu pret tādu mācību iestādi, kur klasē ir vairāki desmiti skolēnu.”

Tie skolotāji, kas būs atraduši jaunu darbu attālāk no deklarētās dzīves vietas, varēs pieteikties dalībai NVA reģionālās darba mobilitātes programmā un pirmo četru darba mēnešu laikā saņemt kompensāciju transporta izdevumiem vai dzivesvietas īrei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti