IZM līdz šim vilcinājusies ar datu apkopošanu par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā dažādās pašvaldībās un aprēķiniem par to, cik lielas summas pienāksies katrai no vietvarām. Novadu skolu nelaime galvenokārt meklējama skolēnu migrācijā uz lielākām pilsētām, un tā rezultātā skolotājiem laukos nemaz neesot iespējams strādāt tik lielu slodzi, kādu tagad noteikusi ministrija.
"Tiem skolotājiem, kuriem pagājušajā gadā bija lielāka slodze, bija iespēja vairāk saņemt, bet tagad, palielinot slodzi līdz tām 30, būtībā 40 stundām, viņam nav iespējams paņemt vairs tik daudz stundu un viņš vienkārši saņem mazāk. Uz papīra viņš var strādāt lielāku slodzi, bet tādu slodzi viņš tur nevar sadabūt. Nav tik daudz bērnu, ko apmācīt. Nav tik daudz klašu komplektu,” stāsta Alūksnes novada vidusskolas direktore Vija Puzule.
Ik gadu skolu pamet tās absolventi, bet tikpat daudz jaunu skolēnu to vietā nenākot. IZM apkopotie dati par skolēnu migrāciju šogad uzrāda jau ierastu tendenci - turpinās migrācijas process uz Pierīgas reģioniem, un tur ir vieglāk nokomplektēt pilnas klases.
Tikmēr direktoru arodbiedrībā teic, veiksminieki ir tie pedagogi, kuru algas ar jauno reformu paliks, kādas bijušas, un nesamazināsies.
Direktori cer, ka ministrija pildīs iepriekš solīto un nepieciešamības gadījumā esošajā modelī veiks labojumus, kā arī izstrādās ilgi gaidīto algu pieauguma grafiku.
„Ja runājam par ilgtermiņa grafiku algu paaugstināšanai, veidojam modeli, kas ir piemērots noteiktai summai. Rodas jautājums - kas ir tas ideālais variants, ko mēs vēlētos, lai pedagogi saņem? Mēs no ministrijas ļoti gaidām šādu grafiku. Ļoti, ļoti gribētos, lai ministrija vienkārši komunicē vairāk un lai mums ir šīs garantijas, ka kļūdas tiks labotas un tā sistēma tiks veidota,” atzīst Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle.
Lai apspriestu šos jautājumus, šonedēļ izglītības darbinieki tikušies ar skolu vadītājiem un Izglītības ministrijas pārstāvjiem. Par tālākiem soļiem skolotāji lems vien oktobrī, kad varēs novērtēt nopelnīto.
Jaunnedēļ noslēgsies pirmais jaunā mācību gada mēnesis, un pedagogi visu septembri strādā, precīzi nezinot, cik daudz nopelnīs. Pirmā alga pēc jaunās reformas ieviešanas skolotāju banku kontos nonāks oktobra sākumā, un solīts, ka alga būs lielāka nekā iepriekš. Taču, tā kā līdz ar algas pieaugumu palielinājusies arī slodze, pedagogi, visticamāk, nesaņems ilgi gaidīto algas pielikumu.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) ir pārliecināta, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz septembra baigām nepaspēs izstrādāt skolotāju algu palielināšanas grafiku. Savukārt izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uzsvēra, ka grafiks būs izstrādāts kopā ar nākamā gada budžeta paketi, kā tas bija plānots.
