LIZDA padomes ārkārtas sēdē, kura trešdien, 29.jūnijā, pulcēja pilnu zāli skolotāju, ministrs Šadurskis vēlreiz prezentēja jaunā skolotāja atalgojuma modeļa versiju. Diskusija izvērtās pusotras stundas garumā, kur ministrs atbildēja uz daudzo LIZDA pārstāvju jautājumiem.
Pašlaik jaunais skolotāju atalgojuma modelis paredzēts, ka septembrī algu pieaugumu izjutīs vispārizglītojošo skolu un piecgadīgo, sešgadīgo bērnu audzinātāji, pārējiem pirmsskolas pedagogiem un augstskolu darbiniekiem algas palielinot vairāku gadu griezumā.
Pedagogi ir neapmierināti, ka atalgojuma palielināšana dažāda līmeņa darbiniekiem notiks atšķirīgos laika grafikos un patlaban zaudētāji ir pirmsskolas un augstākās izglītības darbinieki. Izglītības un zinātnes ministrs teic, ka būtiskus labojumus veikt vairs neesot laika un jāpanāk, lai reformu otrdien apstiprinātu valdībā. Tā kā atsevišķi darbinieki reformas rezultātā būšot ieguvēji, par protestiem runāt šobrīd esot pāragri un pie šī jautājuma izskatīšanas arodbiedrība varētu atgriezties oktobrī.
Pēc diskusijas arodbiedrība palika ārkārtīgi neapmierināta, uzsverot, ka vairāk nekā desmit punktos, ko LIZDA bija lūgusi uzlabot gala versijā, nekas nebija ņemts vērā. Līdz ar to viņi uzskata, ka nozares viedoklis ir ignorēts.
"Bēdīgi ir tas, ka ir noteikti jautājumi, par kuriem iestājas ne tikai LIZDA, bet arī, piemēram, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, arī Pašvaldību savienība vai Rektoru padome, un kur vairākām organizācijām šie viedokļi saskan. Un ministrija tos pilnībā neņem vērā. Būtībā, iedomājieties situāciju, ja darba devēju un darba ņēmēju organizācijas ir vienisprātis, tad ministrija kā politikas īstenotājs pilnīgi un galīgi neieklausās," sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Saglabājoties esošajai projekta versijai, neadekvāti zems atalgojums būšot arī doktora līmeņa pasniedzējiem, turklāt jaunajai paaudzei neesot vēlme nodarboties ar zinātnisko darbu, stāsta viens no sanāksmes dalībniekiem, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docents Andris Pimenovs.
“Visi mani audzēkņi, piemēram, strādājot klubos par džudo treneriem, par sporta skolotājiem, viņi reāli saņem vairāk, nekā docents. Docents nevar atrast sev maiņu viena iemesla dēļ - zemais atalgojums. Mēs nevaram atrast sev vietā nākamo paaudzi,” saka Pimenovs.
Arodbiedrība tāpat nav apmierināta ar to, ka vienlaikus, palielinot atalgojumu, pieaugusi arī pedagogu darba slodze.
Arodbiedrība vairākkārt lūgusi izstrādāt konkrētu grafiku, lai uzskatāmi parādītu, kā izpaudīsies algu pielikums, bet ministrijā šobrīd vēl diskutējot par to, vai nākamgad iegūs nepieciešamos papildu 4,6 miljonus eiro.
Otrs jautājums ir par to, ka skolotāji grib, lai Ministru kabineta noteikumos būtu rekomendējoša rakstura pielikums, par ko tieši tiek samaksāts skolotājiem ārpus kontaktstundām. Pret to ministrija iebilst, sakot, ka tā ir direktora kompetence, kā izlietot motivācijas fondu.
Tāpat arodbiedrībai ir jautājumi par pirmsskolas skolotāju algām – kādēļ tās tiek paaugstinātas tikai līdz 620 eiro par likmi, bet 680 eiro (kā pārējiem pedagogiem) sasniegs tikai 2017.gada 1.septembrī. IZM pamato – tā kā pusei pirmsskolas pedagogu maksā valsts, pusi pašvaldības, vietvaras neesot bijušas gatavas palielināt izdevumus no šī gada.
"Daļai mēs redzam - aizvien ir šī nevienlīdzība. To mēs redzam pirmsskolas izglītības jomā un augstākajā izglītībā strādājošajiem. Šeit ir absurdā situācija, ka nevis ministrija nāk klajā ar kaut kādiem grafika projektiem, bet mēs kā arodbiedrība jau neskaitāmas reizes visās iespējamās auditorijās apelējam pie tā, ka tam grafikam būtu jābūt," norādīja LIZDA vadītāja.
Tajā pašā laikā Vanaga atzina, ka redz daudzus ieguvumus no jaunā modeļa. Tomēr neskaidro detaļu ir pārāk daudz.
Uz to Šadurskis atbildēja – būtiski, lai valdībā nākamnedēļ jaunie Ministru kabineta noteikumi tiktu pieņemti. Un, ja pēc tam būs vajadzība kādas detaļas labot, tas tiks darīts, solīja ministrs.
“Es teikšu arī pavisam atklāti, mēs varam, protams, izmainīt, kā man šķiet, arodbiedrības vienu vai otru nebūtisku ierosinājumu tāpēc, lai arodbiedrība būtu laimīga. Tas taču nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu. Jo vairāk mums būs kaut kādu pēdējā brīža izmaiņu, jo lielāks mums ir risks, ka otrdien valdības sēdē šie noteikumi netiek pieņemti. Es neesmu gatavs riskēt. Mums ir nepieciešama šī pedagogu algu reforma,” saka Šadurskis.
Savukārt, ja tagad jauno atalgojuma modeli nepieņem, var pazaudēt tos miljonus eiro, kas papildus ieplūstu izglītības sistēmā. “Strīdoties par putukrējuma rozītēm uz tortes, var pazaudēt pašu torti,” sacīja Šadurskis.
Arodbiedrība gan cer, ka viņu priekšlikumi vēl tiks uzklausīti, jo ceturtdien, 30.jūnijā, paredzēta LIZDA tikšanās ar premjeru Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība). Arodbiedrība vēl cer, ka atsevišķas problēmas varētu izdoties atrisināt līdz valdības sēdei nākamajā otrdienā. Pretējā gadījumā par atkārtotām protesta akcijām varētu lemt oktobrī, kad pedagogi saņems pirmo algas pielikumu. Tas nozīmē, ka reforma valdībā visticamāk netiks nobremzēta.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro. Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.
Jūnija vidū premjers norādīja, ka skolotāju algu reformai trūkst seši miljoni eiro, taču vēlāk 1,5 miljonus IZM izdevās ietaupīt, mainot reformas ieviešanas grafiku bērnudārzos. Pašlaik reformai trūkst 4,5 miljoni eiro, tomēr koalīcijas partijas vienojās jauno modeli virzīt skatīšanai valdībā.
