Rīgā un citviet Latvijā pedagogi vēl šodien nezina, kādas algas saņems par jau nostrādāto septembri, jo vairums pašvaldību naudu izmaksā ap desmito datumu, tomēr ir arī tādas vietvaras, kuras algu izmaksājušas jau oktobra sākumā vai septembra beigās.
Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure stāstīja, ka dažas pašvaldības “ņēma no saviem līdzekļiem un izmaksāja pedagogiem atalgojumu”.
“Tiešām jāņem vērā, ka liela daļa sabiedrības, ne tikai pedagogi, faktiski savu ģimenes budžetu plāno atalgojuma ietvaros,” sacīja Dundure.
Viena no šādām pašvaldībām ir Jelgava. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse teica, ka tagad skolotājs par novadīto stundu nopelna mazāk, un tāpēc skola pati aktīvi domā, kā savus pedagogus atbalstīt.
“Skolotājam par novadīto stundu maksā mazāk nekā vecajā sistēmā. Mēs bijām precīzi izrēķinājuši santīmus, mums tas vairs nav svarīgi, mēs zinām, ka mazāk. Bet mēs nedaudz uzlabojam situāciju tiem skolotājiem, kuri citus priekšmetus māca,” saka skolotāja.
Līdzīgi arī sociālo zinību skolotājiem par darbu labošanu pērn maksāts krietni mazāk nekā matemātikas un valodu pasniedzējiem. Tikmēr, piemēram, latviešu valodas skolotājai pie algas pielikšot, uzticot papildu darba uzdevumus.
“Nu, pieņemsim, ka nekas neuzlabojas, bet es nesaprotu, kāpēc, zinot, ka mēs taču mainām, kāpēc neizdarīja godīgi, ka visi skolotāji pelna līdzīgi?” neizpratni pauž Vilkārse.
Jelgava algas maksā no ietaupītā
“Mēs bijām tā pašvaldība, kas saprata, ka gads sāksies pietiekami sarežģīti, un mēs ļoti taupīgi izmantojām savus atlikumus, ko mēs izmaksājām augustā,” saka Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Viņa atklāj, ka Jelgava skolotājiem algas varējusi izmaksāt jau līdz skolotāju dienai 2.oktobrī, jo taupījusi iekšējās rezerves. Tagad ministrijas mērķdotācijas esot saņemtas.
“Mums ir pieaugums, ja skatās uz naudas masu kopumā. Jautājums par katru skolotāju, protams, tas ir atkal individuāls. Ir skolotāji, kuri ir ieguvuši, un ir skolotāji, kuri ir arī zaudējuši, un es pat teiktu, ka nozīmīgi zaudējuši,” atzīst Auza.
Auza stāsta, ka pēc jaunā modeļa pat 50 un 100 eiro no darba algas zaudējuši tie pedagogi, kas ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes. Iepriekš par kvalitāti piemaksāts arī tad, kad skolotājs gatavojis uzdevumus un audzinājis klasi, bet tagad tikai kontakta stundu laikā.
Tieši uz pakāpju rēķina algas pat par 50 eiro samazinātas augstāk kvalificētajiem mācībspēkiem Mārupes vidusskolā, stāsta Inga Cirse, mūzikas skolotāja.
“Jā, ir mazāka alga par to pašu darbiņu, un es saprotu, ka tā starpība ir uz tā rēķina, ka pazaudēju arī ar pakāpēm saistībā. Bija runāts, ka būs pielikums, bet beigās ir mazāk. Arī man ir tāpat bērni, kuri iet skolā, tāpat jau vienmēr ir rēķināts ar tiem līdzekļiem, kur tu varētu ieguldīt, tā kā mīnusiņi ir,” atzīst Cirse.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību saniknojusi situācija, ka citviet pašvaldības izmaksāt algas saviem skolotājiem varējušas laikus, bet citviet algas kavējas, ministrijas novēlotās rīcības dēļ.
Pierīgā, pēc jaunās reformas, skolotājiem piemaksās arī pašvaldības, vismaz tik daudz, lai algas saglabātos tādas, kādas bijušas iepriekš.
LIZDA sašutusi par algu kavēšanos
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) saniknojusi situācija, ka citviet pašvaldības izmaksāt algas saviem skolotājiem varējušas laikus, bet citviet algas kavējās ministrijas novēlotās rīcības dēļ.
Arodbiedrības vadītājas vietniece Ilze Priževoite stāsta, ka “19.datumā mums būs padome un tad arī lemsim, kā būs tālāk, jo nākamajā pirmdienā mēs sūtīsim mūsu padomei vēstuli, lai katrs apzina savu pašvaldību, kāds ir tas pedagoga ieguvums vai zaudējums, un tad varēsim izdarīt secinājumus par modeli”.
“Šonedēļ vēl grūti ko sacīt, jo daudzviet tarifikācijas vēl notiek,” atzīst LIZDA pārstāve.
Pašvaldību savienībai tāpat zināms, ka, piemēram, Pierīgā, pēc jaunās reformas skolotājiem piemaksās arī pašvaldības, vismaz tik daudz, lai algas saglabātos tādas, kādas bijušas iepriekš.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Jaunajā 2016./2017. mācību gadā pedagogu atalgojuma palielināšanai pašvaldībām ir piešķirts nozīmīgs papildu finansējums šā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā skolotāju atalgojumam papildus plāno novirzīt ap 47 miljoniem eiro. Savukārt Pierīgas pašvaldības, lai saglabātu pedagogu atalgojumu iepriekšējā līmenī, trūkstošo finansējumu meklēja savos budžetos.
