Svilpieni un solījumiem streikot pirmdien pavadīja premjerministres Laimdotas Straujumas uzrunu Rīgā no visas Latvijas sabraukušajiem skolotājiem. Valdības vadītājas uzrunā esot trūcis konkrētības, tādēļ tā sabraukušos tikai aizkaitinājusi vēl vairāk. Arī, braucot mājup no piketa, skolotāji nekļuva samiernieciski noskaņoti.
„Pārspriedām, daudzi saka, ka apstāties mēs nevaram. Ir jārīko arī turpmākās akcijas, par sevi atgādinot. Un, protams, pilnīgi neviens neizslēdz iespēju arī streikot, kas ir mūsu arodbiedrības likumīgās tiesības, lai panāktu savu biedru nu tādus cilvēcīgus dzīves apstākļus,” saka LIZDA Bauskas nodaļas vadītāja Māra Graudiņa.
Galvenā protestētāju prasība ir 10% finansējuma pieaugums izglītības nozarē sākot no 2015.gada, kas naudas izteiksmē budžetam prasītu 40 miljonus eiro. Arī šī gada septembrī jau gaidāmo algu pieaugumu mazāk apmaksātajiem skolotājiem, viņi neuzskata par pietiekamu. Izsaucieni par streiku gan skanējuši mirkļa karstumā – pagaidām Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadība ir noskaņota savu panākt sarunu ceļā. Tādēļ, cerotu uz kompromisu, līdz rudenim jaunas akcijas netikšot rīkotas.
Tomēr, ja no valdības tiks sagaidīt tikai kārtējie solījumi, bez konkrētiem darbiem, iespējams arī skolotāju streiks. „Mēs šos solījumus dzirdam ik pēc pusgada, mainoties izglītības ministram, ja. Nu es domāju, ka tas jau – ja trīsreiz vilku sauc un viņš neatnāk, tad ceturto reiz vairs netic. Ja nebūs nekādas rīcības no valdības puses, es domāju, vakar jau izskanēja ļoti skaidri, pirmkārt prasīt valdībai konkrētu rīcību, un ja nebūs, tad, protams, būs streiks,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Streikot skolotāji draudējuši vairākkārt – gan 2009., gan 2005.gadā, tomēr pēdējoreiz līdz tik radikāla soļa īstenošanai nonāca 1999.gadā.
