Īpaši trūkstot eksakto mācību priekšmetu skolotāju. Izglītības ministrija jau ceturto gadu piedāvā bezmaksas kursus, kuros pedagogi var apgūt vēl kāda mācību priekšmeta pasniegšanas prasmes, tā palielinot darba slodzi vai iemācoties pasniegt tos mācību priekšmetus, kuru pedagogu īpaši trūkst.
Šie kursi gan ļaujot iegūt kvalifikāciju vien radniecīgos mācību priekšmetos, nevis apgūt visu, kas interesētu.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā, kurā apvienojušies vairāki desmiti skolu direktoru, atklāj, ka pašlaik arvien aktuālāks kļūstot jautājums par to, kā aizpildīt darba vakances skolās, un atsevišķos priekšmetos nākas paļauties vien uz „Iespējamās misijas” sagatavotajiem jaunajiem skolotājiem.
Īpaši dabas zinātnēs vērojama skolotāju novecošana, un darbu turpina pedagogi arī ļoti cienījamā vecumā.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse stāstīja, ka viņas skolā “fizikas skolotājam jau ir 73 gadi, ķīmijas skolotājai ir 70”.
“Es pēdējo piecu gadu laikā neesmu redzējusi nevienu pilsētā parādījušos jauno skolotāju šajos priekšmetos. Mēs rakstām vēstules uz augstskolām. Mēs zvanām un sakām, ka pašvaldība dos dzīvokļus mūsu jaunajiem skolotājiem, kas atnāks. Tik un tā nekādi pilsētai nav izdevies kādu jauno speciālistu dabūt līdz pilsētai,” atzina Vilkārse.
Direktori esot spiesti skolotājus pārvilināt no citām skolām, piesolot papildu labumus, bet domāt par kadru sagatavošanu viņiem nevajadzētu, uzskata Vilkārse.
Lai gan skaitliski cilvēku ar pedagogu izglītību esot daudz, ne visi pašlaik strādājot skolās, norādīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.
“Skolotāju šobrīd trūkst. Izglītības iestāžu vadītāji saka - ja viņiem ir kāda vakance, viņi izsludina konkursu jeb ieliek sludinājumus uz vakanto vietu, tad ir tā, ka bieži vien viņiem rodas tāda situācija, ka viņiem ir jāņem tas pedagogs, kurš vispār piesakās, kurš atnāk, nerunājot par izvēli, ka varētu izvēlēties labāko kandidātu,” stāstīja Avdejeva.
Izglītības ministrija jau kopš 2014.gada piedāvā bezmaksas kursus, kuros iespējams apgūt vēl kāda mācību priekšmeta pasniegšanu, kas daļēji risinātu arī vakanču problēmu un dotu darbu atlaistajiem pedagogiem.
Programma esot populāra. Gadā šos kursus apmeklējot ap 3000 pedagogu. Iegūstot papildu kvalifikāciju, iespējams saņemt vairākas priekšrocības.
Izglītības ministrijas pārstāve Baiba Bašķere stāstīja, ka skolotājs var strādāt lielāku slodzi un attiecīgi saņemt lielāku atalgojumu, “un pedagogs ir noslogots vienā izglītības iestādē, viņam nav piespiedu kārtā jāmeklē papildu darbs citās izglītības iestādēs labākajā gadījumā vai vispār kaut kur citur”.
“Katru gadu mēs izvirzām arī prioritāros priekšmetus, kuros vajadzētu vairāk skolotāju, galvenokārt tie, protams, ir STEM mācību priekšmeti, tātad fizika, matemātika, ķīmija, bioloģija,” sacīja Bašķere.
Kursos varot apgūt radniecīgus mācību priekšmetus, piemēram, latviešu valodas skolotājam ir iespēja kļūt par angļu, franču, vācu vai krievu valodas skolotāju.
“Šobrīd no pedagogiem es esmu dzirdējusi tādus argumentus, ka tas, ko viņi gribētu mācīties, viņiem netiek piedāvāts, savukārt tas, kas tiek piedāvāts, - ne vienmēr grupas tiek nokomplektētas,” savukārt norādīja Avdejeva.
Ministrijā saka, ka apzinot reālās pašvaldību vajadzības un izteiktas nepieciešamības gadījumā esot iespēja arī angļu valodas skolotājam pārkvalificēties, piemēram, par bioloģijas skolotāju. Šādu gadījumu kopš 2014.gada gan neesot bijis daudz, jo to nepieciešamību īpaši vērtējot.
