Līdz ar izmaiņām Civilprocesa likumā privāto strīdu skatītāju skaits sarucis teju par pusi - no 213 uz 123. Nozare vērtē - līdz ar to augs ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju reputācija, tās vairs nebūs ātras peļņas gūšanas iestādes un uzņēmēji šķīrējtiesām atkal uzticēsies, tādējādi mazinot rindas valsts tiesās.
Šķīrējtiesas, kas ir privāti dibinātas ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijas, līdz šim netraucēti darbojušās bez valsts iejaukšanās. Un darba tām nav trūcis - atšķirībā no valsts dibinātajām un uzraudzītajām tiesām šķīrējtiesas strīdus izskata pāris mēnešu laikā, tāpēc komersanti nesaskaņu gadījumos taisnību bieži vien meklē šķīrējtiesās.
Par labu šķīrējtiesām runā arī tas, ka šķīrējtiesnešus abas puses vismaz teorētiski var izvēlēties pašas, arī vienoties, cik par tiesāšanos maksās. Turklāt spriedums ir nepārsūdzams, neliekot septiņus gadus strīdēties trīs valsts tiesu instancēs.
Tomēr, kā zvērināts advokāts Olavs Cers publikācijās norādījis, ka darbības regulējuma un valsts uzraudzības trūkums šķīrējtiesu sistēmā radījis auglīgu augsni negodprātīgiem strīdniekiem. Veikli darboņi arvien biežāk dibina šķīrējtiesas kāda konkrēta klienta vai pat konkrēta strīda vajadzībām un pēc tam tajās imitē taisnīgu tiesas spriešanu, patiesībā darbojoties kādas strīda puses tiešās interesēs.
Reformas nozarē pirms vairāk nekā diviem gadiem sāka viest bijušais tieslietu ministrs no Nacionālās apvienības Jānis Bordāns, kas nu pārstāv Jauno konservatīvo partiju.
Tagadējais ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) skaidro, ka likuma būtiskākais devums nozarei ir tas, ka likums turpmāk liegs iespēju dibināt „vienas lietas” šķīrējtiesas; šķīrējtiesas tiesnešiem būs stingrākas prasības, tai skaitā būs nepieciešama jurista kvalifikācija; šķīrējtiesās jābūt vismaz 10 tiesnešu sastāvam; par pilnvaroto pārstāvi šķīrējtiesā nevar būt persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā bija šīs tiesas tienešu sastāvā.
Jauno likumu slavē Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs Ziedonis Špengelis, kura vadītā tiesa strādā 19 gadu un izceļas ar labu reputāciju. Viņaprāt, jaunais likums sakārtos vidi un izslēgs iespēju turpmāk darboties šķīrējtiesām ar apšaubāmu reputāciju, un tas savukārt vairos uzticību šķīrējtiesām un, protams, arī valsts tiesām būs vieglāk strādāt, jo būs mazāka slodze.
Špengelis pauda cerību, ka Latvija atgriezīsies pie prakses, kas pastāv attīstītajās valstīs, kur uzņēmēji savus strīdus lielākoties nodod izskatīšanai šķīrējtiesām.
Šķīrējtiesu normatīvs likuma spēku iegūs ar nākamo gadu. Līdz tam laikam šķīrējtiesu reģistrā palikušajām 123 tiesām, ja tās vēlas palikt nozarē, jāpaspēj izpildīt vairākas organizatoriskas prasības, kas pašsaprotamas šķiet uzņēmējiem. Piemēram, jāiekārto telpas, jāalgo personāls un jāizveido mājaslapa internetā, kurā jābūt aktuālajam šķīrējtiesnešu sarakstam ar ne mazāk kā desmit tiesnešiem.
