Redzams, ka lēnām masu medijiem ir tendence zaudēt uzticēšanos, norādīja Kaktiņš. Decembrī veiktajā aptaujā tendence izpaudusies ļoti spilgti.
Daļa no mediju auditorijas nemaz nemeklē mediju saturā jēgpilnu un vērtīgu informāciju, tādā gadījumā cilvēki lieto saturu, kam neuzticas, kurā tikai „nolaiž tvaiku” „Pēcpusdienā” skaidroja mediju eksperte, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.
Rožukalne stāstīja par nesen veikto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD veikto pētījumu, kurā atklājās, ka bagāto valstu iedzīvotāji internetā meklē labu informāciju, bet nabadzīgās valstīs internetā izklaidējas un spēlē spēlītes.
Daļai Latvijas mediju lietotāju īpatnības līdzinās nabadzīgām valstīm,
tāpēc pie mums veidojas digitālā plaisa, kad viena sabiedrības daļa ir informēta, kamēr otra daļa internetā tikai spēlē spēlītes, uzsvēra Rožukalne.
Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra raidījumā norādīja, ka dažos medijos vērojams politiskais paralēlisms. Medijiem, kas atbalsta kādu izteiktu politisko organizāciju un to arī demonstrē, ar lasītāju uzticēšanos ir lielākas problēmas nekā tiem medijiem, kuri vispusīgi atspoguļo viedokļus.
SKDS aptaujā izglītības iestādēm iedzīvotāji izteikuši vislielāko uzticēšanos. No visiem Latvijas iedzīvotājiem izglītības iestādēm neuzticas 14-15%, bet 75% pauduši uzticēšanos, kas ir labs rādītājs, uzsvēra Kaktiņš.
Savukārt veselības aprūpes iestādēm uzticas tikai puse Latvijas iedzīvotāju.
Tradicionāli uzticēšanas politiskajām partijām, Saeima un Ministru kabinetam ir ļoti zema. Un Latvijas apstākļos tā ir „kritiski zema”, „Pēcpusdienā” sacīja Kaktiņš. Decembrī Saeimai uzticas tikai 12%, tātad katrs trešais paudis pilnīgu neuzticēšanos, 7% uzticas tikai politiskām partijām, bet 19% uzticas Ministru kabinetam.
Tomēr aptaujas datos nepatīkamāko "pārsteigumu" izraisījusi neuzticēšanās tiesu varai, pauda Kaktiņš. Aptauja rāda, ka tiesām uzticas tikai 38%. Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts Ieņēmumu dienestam un Valsts kontrolei uzticas tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.