Gaisa temperatūra Zemgalē piektdienas, 8.janvāra, rītā noslīdējusi līdz -23 grādiem, bet Ložmetējkalnā tiek slietas teltis. Tās visu nedēļas nogali būs mājvieta nometnes ''Baltais vilks'' dalībniekiem. Nometnes dalībnieks no Pūres Emīls no sala nebaidās un stāsta, ka teltis ir apsildāmas, turklāt nometnē visu laiku būs aktīvi jādarbojas.
Nometnes pirmsākumi meklējami pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad skautu vienības un arī pirmais Latvijas skautu prezidents devās uz Ložmetējkalnu godināt latviešu strēlnieku varonību Ziemassvētku kaujās. “Tie ir mūsu karavīri un, esot šeit, mēs gan izdzīvojam vēsturi, gan arī stiprinām sevi. Un tas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi mūsu jaunatnei,” saka “Baltais vilks” vadītājs nometnes Nils Klints.
Uzrunātie jaunieši atzīst, ka piedalīšanās šādā nometnē zināmā mērā ir izaicinājums pašiem sev. Tomēr salīdzināt to ar strēlnieku dzīvi gan nevarot. “Tomēr ir jauni laiki un jauni apģērbu veidi, un jaunas lietas, kas mums rada komfortu. Un īpaši emocionālais aspekts, jo tas emocionālais jau vienmēr ir smagāks par to fizisko,” saka Rīgas 155. skautu vienības dalībniece Luīze. Arī Rūdolfs no Valmieras 4. skautu vienības dalībnieks atzīst, ka nometnes gaisotne liek domāt par vēsturi: “Trīs dienas ziemā mežā, tieši šajā vietā - tas ir kas īpašs.”
Skauti un gaidas apgūs pašaizsardzības metodes un piedalīsies tumsas spēlē, piedalīsies Ziemassvētku kauju atceres pasākumos un veidos vaduguņu ceļu. “Kad strēlnieki devās kaujās, viņi grieza ejas, lai pārsteigtu vāciešus. Kad eja bija izgriezta, malā apgūlās karavīri ar tādām zaļām uguntiņām, lai strēlnieki redzētu kur ir šis ejas,” stāsta nometnes vadītājs Klints.
Skautu nometne ''Baltais vilks'' Ložmetējkalnā notiek jau četrpadsmito reizi un ir lielākā ziemas nometne Baltijā.