Dienas notikumu apskats

Situācijas saasināšanās Turcijā satrauc ES un rietumvalstis

Dienas notikumu apskats

ASV prezidenta vēlēšanu pirmajās stundās liela vēlētāju aktivitāte

Plāno sakārtot Lielo kapus; Skanstes tramvaja līniju ārpus esošās brauktuves nebūvēs

Skanstes tramvaja līniju nebūvēs cauri Lielajiem kapiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Skanstes tramvaja līniju nebūvēs Lielo kapu teritorijā, pirmdien, 7.novembrī, pēc tikšanās ar Rīgas domes un baznīcas vadību pauda kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). 

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) uzsvēra, ka Skanstes tramvaja līnijas projektētājiem uzdots izstrādāt maršrutu tā, lai neaizskartu nevienu apbedījumu.

“Tramvaja līnija ir plānota, kā visu laiku bija daudzas reizes atkārtots, Senču ielas robežās. Par to mēs arī runājām gan ar pieminekļu aizstāvjiem, kas plāno no savas puses Lielo kapu posmā veikt arī skenēšanu, lai būtu arī precīzi zināms, kur beidzas apbedījumi. Bet vēlreiz uzdevums projektētājiem no uzņēmuma “Rīgas satiksme” ir veikt savu darbu tā, lai neviens apbedījums netiktu attiecīgi aizskarts,” norādīja Ušakovs. 

Nākotnē Lielos kapus sakārtos, arī ar valsts atbalstu  

Savukārt nākotnē Lielo kapu teritoriju plānots sakārtot, ieguldot arī valsts līdzekļus.

Nākamgad atbildīgās iestādes izsludinās ideju konkursu sabiedrībai par to, kā nākotnē vajadzētu attīstīt Lielos kapus.

Uzlabojumi notiktu pakāpeniski 10-15 gadu laikā, teica Ušakovs. Tikmēr kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka atsevišķi darbi jāpaveic līdz valsts simtgadei.

 

Skanstes tramvaja līniju nebūvēs cauri Lielajiem kapiem
00:00 / 00:40
Lejuplādēt

„Līdz valsts simtgadei, protams, mums ir jātiek galā ar Lielo kapu attīstības vīziju un iespēju robežās ir tiešām ārtelpa jāuzlabo. Mūsu ciltstēvu, ciltsmāšu atdusas vietas mums vajadzētu tomēr līdz simtgadei savest daudz labākā kārtībā, piemēram, Krišjāņa Valdemāra atdusas vietu,” norādīja ministre.

“No mūsu puses ir ļoti stingra vienošanās, ka tramvaja līnija un tramvajs nekādā gadījumā nedrīkst skart Lielo kapu teritoriju. Tas ir tas, ko mērs no savas puses ir stingri apsolījis. Kultūras ministrijas kompetence ir rūpēties par Lielo kapu teritorijas neaizskaramību,” uzsvēra ministre.

Kapus posta cilvēki un laika zobs

Tāpat ministrija plāno papildināt likumu Lielo kapu aizsardzībai. Ministrija vēlas, lai Lielajos kapos būtu aizliegts veikt apbūvi vai jebkādas citas darbības, ja to rezultātā pastāv risks, ka samazināsies kapu teritorija vai mainīsies tās funkcijas.

„Šie kapi, protams, ka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un turklāt vēl atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir UNESCO pasaules mantojuma vieta,” uzsver Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.  

Inspekcija gadiem seko līdzi problēmai un aicina šo teritoriju sakopt. Pirms tikšanās par Lielo kapu nākotni inspekciju bažīgu darīja ziņa, ka svētdien sabojāta Rīgas pilsētinženiera Ādolfa Agtes atdusas vieta Lielajos kapos. Viņš ir arī pirmā elektriskā tramvaja ieviesējs Rīgā.

„Mūsu inspektori ir devušies apskatīt arī šo bojāto pieminekli, un vērtēsim, kā šis mantojums varētu tikt glābts un no kā prasīt atbildību,” atzina Kukaine.

Ušakovs norādīja, - saskaņojot ar inspekciju, dome atjaunos piemiņas vietu, kad to ļaušot laika apstākļi.

Dažāda veida postījumus gadu gaitā lielajos kapos novērojis arī kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš par Lielajiem kapiem sarakstījis grāmatu. Hanovs uzsver – lielajos kapos ir ietverta latviešu tautas kolektīvā atmiņa.

Lielie kapi ir arī unikāls arhitektūras piemineklis Eiropas kontekstā. Pēc postošā 2.pasaules kara nav daudz pilsētu, kur šāda veida kapi būtu saglabājušies salīdzinoši neskarti. Mums tos posta cilvēki un laika zobs.  

“Mana versija ir, cik vien iespējams iekonservēt, saglabāt to, kas tik tiešām reāli iet bojā, un pēc tam sākt skaidrot, izglītot un veidot šo telpu, kā iespēju iekāpt pagātnē, Es domāju, ka tas varētu būt kā tāds memoriālais parks vai ansamblis,” sprieda Hanovs.

Baznīca gatava kapus pārdot vai apmainīt

Tikmēr luterāņu baznīca, kas gadiem ilgi nav spējusi rūpēties par Lielajiem kapiem, nu ir gatava tos pārdot vai iemainīt Rīgas domei.

Baznīca varētu vai nu mainīt Lielo kapu teritoriju pret vietām pilsētā, kur nākotnē varētu celt dievnamus, vai arī saņemt kompensāciju par teritorijas nodošanu, stāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.

Kapu kadastrālā vērtība tiek lēsta 320 000 eiro, un pašlaik notiek pārrunas par izdevīgāko darījumu visām iesaistītajām pusēm.

„Pēdējais piedāvājums no Īpašuma departamenta ir bijis, ka tā varētu būt arī pirkšana par vērtējumu, ko dome ir vērtējusi 320 000 eiro. To mēs darām visā Latvijā, un Rīga nav izņēmums. Mums ir tuvu pie 10 pašvaldībām, kur mēs kapsētas nododam šādā veidā pašvaldībām, mainot kadastra vērtībā vai pret līdzīgu īpašumu mainot. Šeit Rīgā process varētu būt tāds pats. Plus tas, kas ir pēdējā piedāvājumā, varētu būt zemes gabals Imantā, kur mums arī ir draudze, bet nav sava dievnama,” sacīja Ganiņš.

Rīgas dome ir gatava pārņemt 22 hektārus plašo Lielo kapu teritoriju. Pašvaldība plāno izsludināt ideju konkursu, lai saņemtu atbildi – kāda varētu būt Lielo kapu attīstība nākotnē. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde lūgs naudu no valsts budžeta Lielo kapu saglabāšanai. Viņa vairījās nosaukt konkrētu summu, vien piebilda, ka tie varētu būt aptuveni 100 000 eiro ik gadu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Kapars Upītis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka LELB vēlas uzturēt baznīcas tur, kur tās nepieciešamas cilvēkiem, kā tas ir Imantā. Savukārt Lielie kapi vēsturiski nonāca baznīcas īpašumā, bet pašlaik tam ir parka statuss, un pašreiz baznīcas galvenais  uzdevums nav uzturēt parkus. 

Jau ziņots, ka Rīgas domes iecerētā  jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu. Iepriekš tika pieļauts, ka daļu maršruta varētu būvēt cauri kapiem, kas izraisīja lielu iedzīvotāju sašutumu.  

Iesaistījās arī pašvaldības uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas paziņoja - Skanstes tramvaja izbūves iecerei ir vajadzīga publiskā apspriešana, kas lieks šķēršļus Rīgas domes sākotnējiem plāniem virzīt projektu bez sabiedrības viedokļa uzklausīšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti