Darba piedāvājums ārzemēs - tās mēdz būt biļete uz labāku dzīvi, taču reizēm nepaveicas, un cilvēks kļūst par cilvēku tirdzniecības upuri un nonāk noziedznieku slazdā. Mēdz gadīties, ka jāapgūst izdzīvošanas skola, jo ne vienmēr ir pienācīgs ēdiens, ne pienācīga pajumte. Arī solītais darbs izrādās pavisam vārda tiešā nozīmē paverdzināšana, fiktīvās laulības vai citas cilvēktirdzniecības formas.
Šīs ir tikai simulācijas spēles, ko sestdien Eiropas Savienības Pretcilvēktirdzniecības dienā Olaines meža parkā ar žurnālistiem un valsts iestāžu pārstāvjiem izspēlēja biedrības „Patvērums „Drošā māja”” jaunieši. Šīs spēles dalībnieki var iejusties cilvēktirdzniecības upura lomā.
Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane norāda, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji ir bijuši šādā slazdā. "Visa cilvēktirdzniecība ir verdzība. Mēs varam teikt bez ķēdēm, bet tomēr tā ir verdzība," saka Zalcmane.
Visvairāk ir jautājumu par piespiedu darbu ārpus Latviju - cilvēki interesējas, pie kādām institūcijām vērsties brīdī, kad redzi, ka darba apstākļi ir pilnīgi neatbilstoši sākotnēji atrunātajiem.
Norādot, ka īpaši svarīgi ir izglītot jauniešus, no 19.oktobra biedrība simulācijas spēli par cilvēktirdzniecības tēmu Patvēruma Droša māja jaunieši izspēlēs Latvijas skolās.
Cilvēktirdzniecības izpausmes ir ārkārtīgi dažādas, sākot no fiktīvo laulību slēgšanas un piespiedu darba un beidzot ar cilvēku orgānu melno tirgu. Vidējais cilvēktirdzniecības upuris ir jauna sieviete, ar zemu izglītības līmeni, un biedrība “Patvērums - “Drošā māja”” šogad saņēmusi ziņas par vairāk nekā 150 šādiem gadījumiem. Visizplatītākais cilvēktirdzniecības veids joprojām ir fiktīvo laulību slēgšana – tādu gadījumu šogad bijis jau vairāk kā 40.
Cilvēku tirdzniecības problēma savā apjomā ir nemainīga, bet mainās tās formas - pēdējā laikā aktuālas ir fiktīvās laulības, un iestādēm jāmāk identificēt darba ekspluatācijas upurus. Tā norāda Iekšlietu ministrijas pārstāvis (IeM) Dimitrijs Trofimovs. Viņš arī uzsver, ka ļoti svarīgi ir izglītot jauniešus.
„Latvijā, pirmkārt, jārunā par fiktīvajām laulībām – praktiski astoņos no 10 gadījumiem tie ir tuvinieki vai draugi, kas iesaista ķedes reakcija savus pazinās vai radiniekus šajā nodarbē. Nākamais – seksuālā ekspluatācija; uz tām valstīm, kur šī nodarbe ir legāla. Taču mums tas ir aizliegts, un cilvēki, kas vervē strādāt legālajā bordelī, Latvijā saņem reālus cietumsodus. Mums ir jāpanāk, lai tiesas spriedumi lietās, kur ir organizēta grupa, nenonāk līdz nosacītām nosacīšanām. Ir svarīgi, lai būtu valsts reakcija, bargi spriedumi cilvēku tirgotājiem,” sacīja Trofimovs.
„Patvērums „Drošā māja”” arī veikusi apmācības jauniešiem, kas turpmāk varēs startēt kā vienaudžu izglītotāji skolās. Simulācijas spēle gan nav vienīgais neformālās izglītības pasākums, skolas šobrīd piesakās arī foruma teātra nodarbībām par cilvēku tirdzniecības tēmu. Turklāt „Drošā māja” vēsta, ka pagaidām aktīvākās ir nevis galvaspilsētas skolas, bet gan skolas no attālākiem reģioniem.
