Arī siguldieši panorāmas ratam ir pieķērušies nostalģisku atmiņu dēļ un demontāžas procesā noskatīties būšot žēl, bet vienlaicīgi cilvēki atzīst, ka atrakcijas drošība ir visbūtiskākā.
Oktobra nogalē beidzas Siguldas novada pašvaldības un panorāmas rata apsaimniekotāja noslēgtais zemes nomas līgums par publisko atrakciju organizēšanu Leona Paegles ielā 21. Pašvaldība norāda, ka šīs ir pēdējās brīvdienas, kurās gan vietējie, gan arī pilsētas viesi var izbraukt kādu apli ar vēsturisko krāsaino metāla Siguldas panorāmas ratu.
Turpat pie padomju laika atrakcijas sastaptā siguldiete Anna Latvijas Radio atzina, ka tūristu šeit brīvdienās netrūkst un no objekta pilsētniekiem tomēr būšot žēl šķirties.
„Tas jau katru gadu tiek pārbaudīts ļoti cītīgi, cik mēs te noskatāmies. Neticu, ka te kut kas varētu notikt. Žēl, ļoti žēl, te taču cilvēki brauc, visi grib papriecāties,” saka Anna.
Savukārt siguldiete, bijusī pilsētas izpildkomitejas vadītāja Ausma Skripa pirms 40 gadiem objekta atklāšanā grieza lentīti. Viņa atminas arī pirmo braucienu ar panorāmas ratu un ainaviskos skatus uz Gaujas senleju. Ausmas ieskatā rats kļuvis par pilsētas tēla daļu.
Viņa stāsta, ka, lai gan pašai augstums nepatīk, atklāšanā pirmo apli bija vien jāizbrauc un skats bija vienreizējais.
„1974. gada vasarā man bija tas gods atklāt jaunu atrakcijas vietu, kas pirmajos gados bija ļoti apmeklēta, bet pievedceļu nebija, bija iemīta taciņa,” atceras Skripa.
Pats rata apsaimniekotājs SIA „Kūrnams” vadītājs Valdis Leimanis atrakcijas demontēšanai nepiekrīt, viņa ieskatā tas vēl var turpināt darboties. Un lai arī nomas līgums beidzas, viņš, iespējams, domes lēmumu apstrīdēs.
Siguldas pašvaldības izpilddirektore Jeļena Zarandija skaidroja, ka vietu svētku laukumā plānots attīstīt ar jaunu projektu un arī drošības apsvērumi kalpo par iemeslu objekta likvidācijai, jo, lai arī tehniskā apskate notiek ik gadu, jau šobrīd atļauts iekāpt tikai katrā otrajā kabīnē.
„Protams, visiem, kas to redzējuši un ar to izauguši, ir nostalģiskās atmiņas, bet pašvaldībai ir jāattīstās, un jāattīstās modernākajos tūrisma un atpūtas iespēju robežas, un mums ir iespēja attīstīt šo teritoriju līdzīgā veidā,” norāda Zarandija.
Viņa skaidro – lai iznomātu zemi un piesaistītu investoru, kurš tās attīstība varēs ieguldīt lielus līdzekļus, nepieciešams, lai „zeme būtu juridiski brīva”.
Jautājumam par panorāmas ratu un tā teritoriju pašvaldība pievērsīsies arī nākamajā domes sēdē trešdien. Siguldas Pašvaldība lēš, ka teritorijas attīstībai nepieciešams vismaz pusotrs miljons eiro.
