Sēlpils lauku ambulancē pie ģimenes ārstes Vijas Pelčeres ārstējas teju 1300 pacientu. Jau 30 gadus ar dažādām veselības problēmām cilvēki brauc arī no Salas un tālākiem novadiem. Lauku ģimenes ārstiem ir jātiek galā ar milzum daudz problēmām. Vienīgā pozitīvā lieta, kas ir atvieglojusi lauku daktera ik dienu, ir jaunās tehnoloģijas. Piemēram, asins analīžu rezultātus var saņemt e-pastā, bet agrāk tas ilga pat vairākas dienas.
Tomēr garās rindas pie speciālistiem ar katru gadu rada neizpratni pacientiem un lieku skaidrošanos pašiem ārstiem. “Jaunais ministra izdomātais likums – ja vienreiz aiziet pie speciālista par naudu, tad nevar iet par valsts kvotu. Tieši otrādi būtu jābūt! Cilvēks tā jau panācis pretī solīti pretī – samaksājis savu naudiņu par to, kas viņam pienāktos,” saka Pelčere.
Dakteres palīdze Aina Krastiņa-Luķe Sēlpils ambulancē strādā jau 40 gadus. Viņa atceras, kā studentes gados tika nosūtīta uz lauku ambulanci praksē, tomēr šī brīža neskaidrības ar rezidentu dalīšanu pa reģioniem uzskata par aplamu. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska nesen atzina, ka atbalsta obligātu jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionos.
Tomēr kā secina Aija, lai piesaistītu dakterus strādāt attālākajos lauku reģionos, pirmkārt, vajadzīgi paši pacienti, bet šobrīd arī to kļūst mazāk. “Es neatbalstu. Katrs ir tiesīgs strādāt un dzīvot, kur vēlas. Ar varu piespiest nebūtu pareizi,” saka ģimenes ārsta palīdze.
Arī demogrāfiskā situācija Sēlpilī nav iepriecinoša. Pašlaik pagastā ir 11 mazuļi, no kuriem trīs ir dzimuši šogad. Dakteres palīdze Aina atceras, ka 90.gados jaundzimušo pagastā bija pāri 30. Statistika ir kliedzoša, taču nekādi ārstu streiki to nemainīs.
